Eiropas vēstures namā atrodas brīnišķīga skulptūra “Vēstures virpulis”. Tā ir 25 metru augsta metāla instalācija un stiepjas sešu stāvu augstumā. Skulptūra veidota no alumīnija un magnija sakausējuma un tērauda.

To izstrādāja Boris Micka un Todomuta studio Spānijā. Sākotnēji bija iecerēts veidot lielizmēra alegorisku instalāciju, kas atspoguļotu ideju par vienotību dažādībā. Gatavā instalācija simbolizē Eiropas vēstures dinamiku un tās mainīgo interpretāciju. Virpulī redzamie burti veido citātus, kas saistīti ar nozīmīgiem notikumiem Eiropas vēsturē, un citāti ir redzami arī izstāžu zālēs.

Ieskatoties ciešāk, šķiet, ka virpulis ir “dzīvs” un kustīgs, tas stiepjas pretī gaismai un pavada muzeja apmeklētājus katrā viņu solī izstāžu zālēs. Instalācija ir pretstats ēkas taisnajām formas līnijām, taču ir arī dažas līdzības, kas pamanāmas izmantotajos materiālos un pārējos skulptūras metāla elementos, kuri, lejup krītošās gaismas apspīdēti, rada vienotas, vibrējošas kustības iespaidu.

Virpulī iekļauto citātu saraksts

  • Europa ist vor allem ein Geistiger Raum (Cees Nooteboom, 2012)
  • ... ΑΠφΣ ΠθΣ ΦθΣКΣ ΦθΣ ΕθρΩΠήΣ θΑθΕθ Τ θ θθθ Τθ Τθ θΩρθ Φdotus (Herodotus, 5 c. BC)
  • Tie, kuri nevar atcerēties pagātni, tiek nosodīti par tās atkārtošanu. (Džordžs Santajana, 1905)
  • L’Europe est le seul endroit au monde oθ l’identité n’est pas un culte mais une jautājums... (Jūlija Kristeva, 2013)
  • οθ δθ Φοίνικες οθτοι οθ σήν Κάδμθ θπικόμενοι [...] φσήγαγον [...] θς το τους θλληνας [...] γράμματα, οήκντα πρφντα πρήν θλλησι θς φμοκήειν. (Herodotus, 5 c. BC)
  • Vēsture [...] ir naktsmargs, no kura es mēģinu vilcināties. (Džeimss Džoiss, 1922)
  • Le XIXe siècle... tout se meut en même temps... (Victor Hugo, 1849)
  • EIN Gespenst geht um Europa — das Gespenst des Kommunismus. (Karl Marx, 1848)
  • Paplašināšanās bija viss... (Cecil Rhodes, 1897)
  • Spuldzes iziet pa visu Eiropu, mēs neredzēsim, ka tās atkal tiek ieslēgtas mūsu dzīves laikā. (Sir Edward Grey, 1914)
  • NOI vogliamo glorificare la guerra — sola igiene del mondo... (Filippo Tommaso Marinetti, 1909)
  • Ir baidīties vadīt šos lielos miermīlīgos cilvēkus karā [...]. Tomēr tiesības ir vērtīgākas nekā miers, un mēs cīnīsimies par demokrātiju... (Woodrow Wilson, 1917)
  • DAS Bild des Krieges war nüchtern, grau un rotējošs vads Farben, das Schlachtfeld eine Wüste des Irrsinns... (Ernst Jünger, 1920)
  • Il n’y a pas plus cubiste qu’une guerre comme celle-là qui te divise plus ou moins proprement un Bonhomme en plusieurs morceaux et qui l’envoie aux quatre points cardinaux... (Fernand Léger, 1915)
  • Vecā Lie: Dulce et Decorum est Pro patria mori. (Wilfred Owen, 1917–1918)
  • Mēs saskaramies ar neefektīvu, bezdarbniekiem un neorganizētu Eiropu, ko saasina starptautiskā nemierīgā un starptautiskā naids, cīņa, bads, izlaupīšana un guļošana. (Džons Meinards Keinss, 1919)
  • Má-LI Naše DEMOKRACIE [...] nedostatky, musíme překonávat TY nedostatky, ALE NE [...] demokracii (Tomáš Garrigue Masaryk, 1935)
  • Augstās Līgumslēdzējas puses svinīgi paziņo [...], ka tās nosoda kara izmantošanu, lai atrisinātu starptautiskas domstarpības, un atsakās no tā kā valsts politikas instrumentu to savstarpējās attiecībās. (1928. gada Vispārējā līguma par kara atsākšanu kā valsts politikas instrumentu I pants)
  • Vai “Europa denn eins werden”: zuerst wir beide. (Heinrich Mann, 1923)
  • Государство ество мауина для Кгнетения одного класса другим, мауина, Ртоб деруата в вовиновени одновени одному классу уодуие Кодуинннуе классу Кодуиенннуе. (Vladimir Ilyich Lenin, 1919)
  • Квезду смерти стояли над нами, А безвиная коруиласКсθ, Код кровавми сауогами, И Код Кинами уернус марус марус марус марКс марус Р. (Anna Akhmatova, Requiem, 1935–1940)
  • Niemāla karš mirst Menšheit Aussehen un ihrer Empfindung der Antike näher als heute. (Adolfs Hitlers, 1937. gads)
  • Wenn es dem internationalen Finanzjudentum [...] gelingen sollte, die Völker noch einmal in einen Weltkrieg zu stürzen, dann wird das Ergebnis nicht [...] der Sieg des Judentums sein, sondern die Vernichtung der jüdischen Rasse in Europa! (Adolfs Hitlers, 1939. gads)
  • ...Welches war der schwerste Tag der Juden in den zwölf Höllenjahren? [...] 19. dienā. 1941. gada septembris. Von da a war der Judenstern zu tragen... (Victor Klemperer, 1947)
  • Θ Θ, Θ Θ Θ Θ Θ Θ Θ. Θ Θ Θ Θ Θ Θ Θ Θ Θ Θ Θ [...]
  •  Θ Θ Θ, Θ Θ Θ Θ, Θ Θ Θ Θ [...], Θ Θ Θ Θ Θ Θ Θ Θ Θ Θ Θ Θ Θ. (Zalman Gradowski, 1944)
  • La paix européenne est la clé de voûte de la paix mondiale. [...] Ilimporte avant tout de remédier à cette anarchie par la création d’une Union Fédérale entre les peuples européens. (Eiropas pretošanās kustību deklarācija, 1944. gada maijs)
  • Ir jābūt [...] apzinātai aizseguma darbībai. Mums visiem jāaizmirst pagātnes šausmas. Mums jāraugās nākotnē. (Vinstona Čērčila, 1946. gads)
  • ... ja kaut kas ir iespējams, tā ir atmiņa, kas glābs cilvēci. Man cerība bez atmiņas ir tāda pati kā atmiņa bez cerībām. (Elie Wiesel, 1986)
  • Notre XXe SIÈCLE EST LE SIÈCLE DE LA peur (Albert Camus, 1948)
  • ... An IRON CURTAIN HAS Deced ACROSS THE CONTINENT (Vinston Churchill, 1946)
  • ННАВИТС ВАК или НЕТ, НО Астория НА НАНЕ СТООНЕ (Nikita Krushchev, 1956. gads)
  • Wyrzucić ich [Niemców] Musimy, gdyż wszystkie kraje buduje się na zasadach Narodowych [..] (Władysław Gomułka, 1945)
  • PO tejto vojne nebude už menšinových práv v duchu starého systému po prvej svetovej vojne. PO potrestaní všetkých vinníkov Veθká väčšina Nemcov a Maθarov musí z tejto zeme odísť. (Edvards Benešs, 1945. gads)
  • SVAK nosaukumsće svoj sistem tamo gde dospe njegova Armija. (Joseph Stalin, 1945. gads)
  • ES uzskatu, ka Amerikas Savienoto Valstu politikai ir jābūt tādai, lai atbalstītu brīvas tautas, kuras pretojas mēģinājumiem pakļauties bruņotām minoritātēm vai ārējam spiedienam. (Harry S. Truman, 1947)
  • Eiropa apvienojas! L’Eiropa ir vienota! Europa unita! Europa én! (1948)
  • L’Europe ne se fera pas d’un apvērsums... (Roberts Šūmans, 1950. gads)
  • Savez-vous quelle est la base de notre politique? C’est la peur. (Paul-Henri Spaak, 1948)
  • Cette communauté nouvelle [...] peut conduire à affermir entre les États membres la conscience de leurs intérêts communs [..] (Pope Pius XII, 1957)
  • LIELĀ REVOLŪCIJA VĪRIEŠA VĒSTURĒ... Vai ATTĪSTĪBAS ATTIECĪBAS ATTIECĪBĀ UZ LĪDZEKĻU (John F. Kennedy, 1961. gads)
  • Il concetto dello stato sovrano (...) è oggi anacronistico ed è falso... (Luigi Einaudi, 1945)
  • Sociālais nodrošinājums ir jāpanāk, sadarbojoties valstij un indivīdam. (Sir William Beveridge, 1942)
  • La PAC doit avoir pour but destabilr le marché, d’assurer des revenus équitables à la population agricole et des prix raisonnables aux consommateurs. (Sicco Mansholt, 1962)
  • [..] Nos deux maksā sont devenus solidaires. AH! quelle révolution par rapport à ce qui fut! (Charles De Gaulle, 1962)
  • ICH sage wohlüberlegt, daß die Bundesrepublik Deutschland ihre Stellung in der Welt [..] nicht innehaben würde, wenn noch der Spannungszustand mit Frankreich Bestände, wie [..] bei Ausgang des Krieges [..]. (Konrad Adenauers, 1963. gads)
  • Kā nepārprotami liecina Kopienas paplašināšanās, mēs visi esam ļāvuši atzīt mūsu kopīgo Eiropas mantojumu, mūsu savstarpējās intereses un mūsu Eiropas likteni. (Edvards Hīts, 1972)
  • DAS deutsche Volk ist gewillt, das Unrecht, das in seinem Namen durch ein verbrecherisches Regime an den Juden verübt wurde, soweit wiedergutzumachen, wie dies nur möglich ist, nachdem Millionen Leben Unwiederbringlich vernichtet sind. (Konrad Adenauers, 1949. gads)
  • DEM Gedenken und der Mahnung ist diese Stätte geweiht: DEM Gedenken an die ungezählten Märtyrer und Helden des antifaschistischen Widerstandskampfes [..] (Walter Ulbricht, 1961. gads)
  • ES gibt eine Mitverantwortung für das Leid, das zwar nicht Österreich als Staat, wohl aber Bürger dieses Landes über andere Menschen und Völker gebracht haben. (Franz Vranitzky, 1991)
  • Dzisiaj jako Człowiek, jako Obywatel i jako prezydent Rzeczypospolitej Polskiej, przepraszam. Przepraszam w imieniu swoim i tych Polaków, których sumienie jest poruszone tamtą zbrodnią. (Aleksander Kwaśniewski, 2001)
  • La France, patrie des Lumières et des Droits de l’Homme, terre d’accueil et d’asile, Francija, ce jour-là, accomplissait l’irréparable. Manquant à sa parole, elle livrait ses protégés à leurs bourreaux. (Jacques Chirac, 1995)
  • Telle est la Résistance française. Nedalāms komme la France elle-même [...] ardeur puissante et fraternelle d’oθ sortira le renouveau de la patrie. (Charles de Gaulle, 1943)
  • Ukraiņi ir dzīvojuši karos un bados, kā arī Staļina purvos [...]. Ir bijuši laiki, kad pat ukraiņu valoda un kultūra tika noliegta. Tāpēc ukraiņi tik labi izprot ebreju ordeni. (Victor Yushchenko, 2000)
  • Atgūtā Eiropas mirušo ebreju atmiņa ir kļuvusi par kontinenta atjaunotās cilvēces definīciju un garantiju. (Tonijs Džads, 2005)
  • Ja Eiropa vēlas attīstīties, galvenā nozīme ir uzņēmējdarbībai. (Margaret Tečere, 1988. gads)
  • Personīgais ir politisks. (Reklāmas sauklis, ap 1968. gadu)
  • ... КК ВКНВАН РРА ИКЕ ′ОКЕ-ЕВОКЕРСКОО КОθА (Mikhail Gorbachev, 1987. gads)
  • POČÍTÁME SE ZAČLENØNÍM DO EVROPSKÉ integrace (Prāgas pilsoniskais forums, 1989. gads)
  • Uz nenaît pas femme, uz le devient. (Simone de Beauvoir, 1949)
  • ... Le processus d’unification européenne, facteur de paix et de sécurité, constitue un apport positif en faveur de la coopération en Europe. (Aldo Moro, 1975)
  • CES élections sastāvdaļa [...] un événement capital dans la construction de l’Europe. (Simone Veil, 1979)
  • La Comunità a dieci si trasforma in Comunità a dodici [...] sarà al tempo stesso diversa, perché piθ Ricca di uomini, di esperienze, di idee e di risorse. (Giulio Andreotti, 1985)
  • Pour que soit notre réussite dans le domaine économique [...] il nous incombe [...] de donner plus de chair à cette Communauté et, pourquoi pas, un supplément d’âme neaizstājamu que soit notre réussite dans le domaine économique [...] il nous incombe [...] de donner plus de chair à cette Communauté et, pourquoi pas, un supplément d’âme. (Jacques Delors, 1989)
  • Ikviens uzteica “jaunu Eiropu”. Taču neviens nezināja, kā tas tā būtu. (Timothy Garton Ash, 1999)
  • Tas, ko mēs varam novērot, ir... vēstures beigas kā tādas. (Frānsiss Fukujama, 1989)
  • La lingua dell’Europa è la traduzione. (Umberto Eco, 1993)
  • Dalībai ir vajadzīga... demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības un minoritāšu tiesību ievērošana un aizsardzība... funkcionējoša tirgus ekonomika... [un] spēja uzņemties dalības pienākumus [..] (ES pievienošanās kritēriji, kas pieņemti Eiropadomes sanāksmē Kopenhāgenā 1993. gada jūnijā)
  • Wir haben mit der europäischen Einigung unsere Lehren aus blutigen Auseinandersetzungen und leidvoller Geschichte gezogen [...] Wir stehen vor Großen Herausforderungen, nogalina nacionāru Grenzen stop machen [...] dafür müssen wir die politische Gestalt Europas immer wieder zeitgemäß erneuern. (Berliner Erklärung, 2007)
  • Eine der wirksamsten Möglichkeiten, der Zukunft eines vereinten Europas [...] einen Weg zu bahnen, besteht darin, [...] unser Gedächtnis, unsere bislang getrennten Erinnerungen zu einen. (Jorge Semprún, 2005)
  • L’esprit critique n’a-t-il pas été un des outils essentiels [..] des européens [..]  (Jacques Le Goff, 1994)
  • Vai Europa zusammenhält und es Trennt, ist... das gemeinsame Gedächtnis... (Adolph Muschg, 2003)
  • ... lai izprastu Eiropas integrāciju..., jums bija jāsaprot Eiropas sabrukums... (Džejs Vinters, 2012)
  • Geschichte ist [..] eine Form des Eingedenkens [..] (Walter Benjamin, 1933–1939)
  • КООРККНА ККСКНО КЕ КА θ’КНТКС НАК ННА Кrukhovych (Yuri Andrukhovych, 2004)
  • Da piθ parti si ricava un’impressione generale di stanchezza e di invecchiamento, di un’Europa nonna e non piθ fertile e vivace (Pope Francis, 2014)