Viesu amats: Kādus stāstus Eiropa stāsta?
Kādus stāstus Eiropa stāsta? Iedziļinoties vēstījumos, kas veido pagātni, tagadni un nākotni
Ana Vasconcelos Martins un Sophie L. Vériter
pētniecības asistenti, Eiropas stāsti, Dahrendorf programma, Oksfordas Universitātes Eiropas studiju centrs
Vēstījumi, kas ir neskaidri, it kā tie varētu būt, ir spēcīgi vēstures spēki, kas veido notikumus tikpat lielā mērā kā notikumus, kas tos ietekmē. Laikā, kad Eiropa saskaras ar daudzām problēmām — ekonomiskām, sociālām, vides, politiskām, pat eksistenciālām un fundamentālām –, Eiropas tagadējie stāsti noteiks, kas notiks pēc desmit gadiem un pēc tam. Tāpēc ir svarīgi izprast galvenos vēstījumus, kas ved uz nākotni, uz kuru Eiropa tiecas.
Savā 10. gadadienā 2019. gada maijā Dahrendorfas brīvības izpētes programma oficiāli uzsāka Eiropas stāstu projektu, ko finansē Mercator fonds, ZEIT fonds un Friedrich Naumann fonds. Projekta mērķis ir apkopot stāstus, ko Eiropa dara un kam vajadzētu pastāstīt, kā arī to, ko eiropieši vēlas, lai ES darītu tālāk.
Kā tolaik atzīmēja Eiropas stāstu direktors profesors Timothy Garton Ash, potenciāli ir tik daudz Eiropas stāstu, cik eiropiešiem. Tomēr neatkarīgi no tā, cik daudz unikālu brīžu veido katra indivīda vēstījums, ir pagātnes brīži, aktuālās bažas un cerības uz Eiropas nākotni, kas ir transversāla Eiropas iedzīvotāju pieredzei no visa kontinenta.
Pētniecība un pasākumi
Mūsu komanda, kurā ir vairāk nekā 20 pētnieki no visas Eiropas, ir centusies noskaidrot izšķirošos brīžus un mērķus, kas veido Eiropas stāstus, apvienojot šādas pētniecības metodes:
- Kvalitatīvas intervijas un pašintervijas ar cilvēkiem no dažādām paaudzēm, vietām un sociālo izcelsmi, kā arī ekspertiem no dažādām tematiskajām jomām;
- Sabiedriskās domas aptauja par ES politikas preferencēm sadarbībā ar Bertelsmann fonda eipinions projektu;
- Sekundārie pētījumi: dati, kas iegūti no citiem normatīviem, aprakstošiem un analītiskiem projektiem, kā arī interaktīvām iniciatīvām, piemēram, tīmekļa vietnēm, raidierakstiem un kustībām, kas saistītas ar Eiropas stāstu tematiskajām jomām.
Kopš 10. gadadienas Dahrendorfas konferences, kuras laikā projekta pētniecības fokuss tika apspriests starp speciālistiem tādās jomās kā politika un teātrs, mūsu komanda sadarbībā ar Mercator Foundation Berlīnē organizēja konferenci ar “pēc 89. gada beigām” (tie, kas dzimuši aptuveni no 1980. līdz 2000. gadam), kurā mēs veicām apspriešanos par Eiropas stāstu galvenajiem jautājumiem. Mēs arī organizējām divus darbseminārus ar vidusskolēniem Vācijā, kuros tika apspriesta paaudžu attieksme pret Eiropas nākotni. Šie pasākumi sniedza ieskatu un atsauksmes, kas izrādījās būtiskas mūsu notiekošās pētniecības izstrādē.
Galvenie sākotnējie konstatējumi
Mūsu intervētie atbild uz sešiem jautājumiem par brīžiem, kurus viņi uzskata par vissvarīgākajiem, ņemot vērā viņu pieredzi Eiropā. Pamatojoties uz pirmajām 117 notiekošajām intervijām, kuras visas var skatīt Eiropas stāstu tīmekļa vietnē, personiskā pieredze, piemēram, studijas un ceļošana uz ārvalstīm, parasti ir vairāk veidojoša nekā konkrēti vēsturiski notikumi. Līdz ar to pārvietošanās brīvība ir vissvarīgākais jautājums, ko lielākā daļa intervētāju apgalvo, ka Eiropa viņu labā ir darījusi personiski. Lielākā daļa aptaujāto Apvienotajā Karalistē un citās Eiropas valstīs uzskata, ka Brexit ir visnelabvēlīgākais brīdis nesenajā Eiropas vēsturē. Daudzi, jo īpaši Austrumeiropa, 2004. gada austrumu paplašināšanos uzskata par labāko Eiropas notikumu.
Klimata pārmaiņu risināšana ir populārākā atbilde uz interviju pēdējo jautājumu par to, ko mūsu respondenti vēlētos panākt līdz 2030. gadam. Šis konstatējums daļēji pamatoja jautājumus, ko mēs uzdodām eiropiešiem pirmajā īpaši pasūtītajā sabiedriskās domas aptaujā par ES politikas preferencēm. Papildus klimata pārmaiņu politikai mēs arī prasījām cilvēku viedokli par nodarbinātību un sociālo nodrošinājumu. Aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 12,000 respondentu vecumā no 16 līdz 69 gadiem visās 27 ES dalībvalstīs un Apvienotajā Karalistē, divi mūsu svarīgākie konstatējumi bija šādi: a) “71 % eiropiešu atbalsta vispārējus pamatienākumus (UBI)”; un b) “53 % Eiropas jauniešu uzskata, ka autoritārie režīmi ir labāk sagatavoti klimata krīzes pārvarēšanai”. Šo aptauju no 2020. gada 5. līdz 25. martam veica mūsu partneru eipinions, tādējādi, visticamāk, atspoguļojot pandēmijas ietekmi uz mūsu respondentu bažām.