Pandēmijas dokumentēšana Eiropā
2020. gada sākumā Eiropas vēstures nams sāka projektu, kurā apkopoja pierādījumus par dzīvi Eiropā Covid-19 pandēmijas laikā, galveno uzmanību pievēršot tādām parādībām kā solidaritāte, cerības un kopienas veidošana. Zemāk redzamas attēlu galerijas ar virkni dokumentētu un mūsu kolekcijai ziedotu priekšmetu.
Daži no tiem tika izvietoti muzeja Fables telpā no 2020. gada jūnija līdz decembrim.
Plakāti ar varavīksni un uzrakstu “Viss būs labi”
Itālijā cilvēki sāka veidot plakātus ar varavīksni un šādu optimistisku vēstījumu: “Andrà tutto bene” (Viss būs taisns). Tos viņi izkarināja pie logiem un balkoniem, kopīgi paužot pozitīvas domas par sarežģīto situāciju. Tie atspoguļo kantonu izteicienu “džiayou”, kas nozīmē“nepanākt”, kas bija redzams Ķīnā, kur pirmo reizi sākās pandēmija.
Plakāti ar varavīksni izplatījās visā Eiropā, un teiciens kļuva par vienu no ievērojamākajiem vārdu salikumiem saistībā ar koronavīrusa pandēmiju.
Reklāmkarogs “Andrà tutto bene” (Viss būs taisns), ko sagatavojusi ģimene Eboli, Dienviditālijā, 2020. gada 11. marts
Ziedojis Eiropas vēstures namam Briselē.
“ES redzu, ka jūsu patiesās krāsas spīd cauri” varavīksnes reklāmkarogs, ko izgatavojusi Smaranda (9 gadus veca) un piekaris ielu logā Burnmutā (Apvienotā Karaliste), 2020. gada 3. aprīlis © Ana-Maria Rampelt
Tiks ziedoti Eiropas vēstures namam Briselē.
Reklāmkarogs “Tout ira bien” (Viss būs pa labi), piekaris gar Schaerbeek skolas Nr. 16 sienām, Brisele, Beļģija, 2020. gada marts — maijs
Ziedojis Eiropas vēstures namam Briselē.
Ziemeļu Universitātes pētniecības un apmācības centrs vāca līdzekļus, lai palīdzētu apgabala slimnīcai Baia Mare, Rumānijā. Brīvprātīgie ir piesaistījuši naudu 310 ar uzlīmi dekorētu aizsargmasku un divu plaušu ventilatoru ražošanai.
Aizsargmaskas ar uzlīmi “Totul va fi bine” (Viss būs labi), Baia Mare, Rumānija, 2020. gada marts © Ziemeļu Universitātes pētniecības un apmācības centrs, Baia Mare, Rumānija
Varavīksnes reklāmkarogs, ko izrādīja ungāru un itāļu ģimene Briselē, 2020. gada februāris-jūnijs
Ziedojis Eiropas vēstures namam Briselē.
Pandēmijas robežas
Pārvietošanās ierobežošanas pasākumi bija smags trieciens ierastajai pārvietošanās brīvībai. Tika atjaunotas jau sen aizmirstās robežas, un daudzi eiropieši pēkšņi bija nošķirti no savām ģimenēm. Pierobežas pilsētu iedzīvotāju reakcija bija dažādas radošas izpausmes, māksla un klusi protesti pret šo pārvietošanās brīvības ierobežojumu.
2020. gada marta vidū parādījās metāla žogs, kas atdalīja ezerzonas zaļo atklāto laukumu, kas kopīgs Vācijas pilsētai Konstanz un Šveices pilsētai Kreuzlingen. Drīz sekoja kluss protests pret robežas slēgšanu. Organizatori aicināja ikvienu, kuru skāra šie ierobežojumi vai kurš vēlējās piedalīties solidaritātes dēļ, sameklēt kaut ko, ko varētu piestiprināt pie šī žoga: fotogrāfiju, vēstuli, slēdzeni vai kaut ko citu radošu. Aicinājumā bija teikts: “Nesiet tikai pozitīvas lietas. Nē provokācijām un grabažām”.
Šajā video video Konstancas Universitātes pētniece Gruia Bădescu dokumentē pilsētas, kas dzīvo ar jauno robežu, jauno realitāti.
Reklāmkarogs uz Polijas robežas “Stýská se mi po tobě Čechu” (esmu jums, čehu valodā).
Reklāmkarogs uz Polijas robežas “Stýská se mi po tobě Čechu” (esmu jums, čehu valodā), 2020. gada marts, © Stefan Manka, Cieszyn, Polija
2020. gada 20. martā spontāns pasākums notika abpus Polijas un Čehijas robežai. Robežkontrole slēdza Cešinas un Česki Tešīnas pilsētas, starp kurām parasti kustība notika pa tiltiem pāri Olzas upei. Reaģējot uz to, grupa Polijas un Čehijas iedzīvotāju abās upes pusēs izvietoja plakātus ar uzrakstiem, ka viņi ilgojas satikt kaimiņvalsts iedzīvotājus.
Reklāmkarogi uz Čehijas robežas “I ja za tobą Polaku” (man arī jūs neesu, Pole) un “Chybíte nám Poláci!” (Mēs aizmirstam poļus), 2020. gada marts, © Stefan Manka, Cieszyn, Polija
Pamattiesības pārvietošanās ierobežojumu laikā
Eiropas mērogā ieviestie pārvietošanās ierobežojumi reizēm nozīmēja pamattiesību ierobežošanu. Tomēr cilvēki atrada veidus, kā panākt, lai viņu viedoklis tiktu sadzirdēts.
Polijā 2020. gada aprīlī drīzumā tika balsots par likumu, ar kuru aborts un seksuālā izglītība tika padarīti nelikumīgi. Melnos lietussargus, kas bija kļuvuši par simbolu cīņai par sieviešu tiesību aizsardzību Polijā, nevarēja izmantot, lai dotos protesta akcijās. Tā vietā protestētāji, turot rokās lietussargus, izveidoja rindu pie lielveikala, kas tobrīd bija vienīgā pieejamā publiskā telpa, kur vienuviet bija atļauts pulcēties vairākiem cilvēkiem. Citi protestētāji melnos lietussargus un plakātus izvietoja uz balkoniem un māju logos. Galu galā balsojumu par abortu aizlieguma likumu nācās atlikt.
“Jumta”, ko izmanto, lai protestētu pret balsošanu par pretaborta likumu, Ščecina, Polija, 2020.
gada aprīlis, ziedota Eiropas vēstures namam, Brisele.
Protestā pret pārvietošanās ierobežošanu izmantots metāla trauks, Madride, Spānija, 2020. gada maijs.
Ziedojis Eiropas vēstures namam Briselē.
Izdomas bagāta atbildes reakcija
Pārvietošanās ierobežojumu laikā liela nozīme bija radošumam un tā izpausmēm. Bērni un pieaugušie ar zīmējumiem, dzejoļiem vai mūziku pauda dažādas sajūtas. Savu ikdienu viņi dokumentēja skolu un augstskolu organizētos mācību projektos. Cita veida mākslas darbi tika radīti draugu un ģimenes locekļu atbalstam.
Skicesgrāmata “Sars-Cov-2 epidēmijas biežu lietošanas noteikumu grafiskā atgūšana”, Carmela del Casar Ximénez, 2020. gada marts-maijs, Madride, Spānija.
Ziedojis Eiropas vēstures namam Briselē.
“Viena no izplatītākajām Covid-19 slimības sekām ir elpas trūkums un apgrūtināta elpošana, tomēr šī slimība izraisīja nosmakšanu daudzos citos dzīves aspektos... Koronas krīzes laikā daudzās Eiropas valstīs tika apspiestas daudzas garantētas konstitucionālās cilvēktiesības, un tas izraisīja sociālo nosmakšanu tūkstošiem iedzīvotāju.” Anna Vasof
“Hand Mask”, Anna Vasof, Vīne, Austrija, 2020. gada marts. Iegādāts 2020. gadā. ES, EP, Eiropas vēstures nams, Brisele © Anna Vasof
“Koronavīruss, koronavīruss, mēs dezinficējam rokas,
tas viss sākās Ķīnas zemēs.
Koronavīruss, koronavīruss, visa pasaule lūdz Dievu,
Visi mēs esam iesprostoti mājās.
Koronavīruss, koronavīruss, ārstu darbs mūs stiprina,
Viņi ir nesavtīgi un drosmīgi,
Dārgi kā zelts!
Koronavīruss, koronavīruss, koronavīruss, mēs visi mēs visi mazgājamies
, Hopings drīz būs krāpīgs.”
Vainagu papildus vīrusam iegūst no “koronas” tulkojuma itāļu valodā, kas nozīmē “krown”.
Dzejoli “Coronavirus” (“Koronavīruss”) sacerējis desmitgadīgais Dāvids Itālijā, 2020. gada marts, © Davide Argiolas, Itālija
Sieviete Sara Roloff, kas dzīvo Londonā, dalījās ar savu stāstu par cīņu ar Covid-19 dienasgrāmatas veidā. Leons (9) un Felixs (6), Sāras Beļģijas drauga dēli, iezīmēja šo ainu kā pamudinājumu turpināt kaujas. Šī aina un Saras stāsts kļuva par instrumentu, ar ko izskaidrot vīrusu bērniem un citiem cilvēkiem, kuri vēlējās palīdzēt kādam iziet tajā pašā kaujā un mazināt trauksmi.
Leonas (9) un Felix (6) zīmējums “Saras cīņa pret koronavīrusu”, Brisele-Londona, 2020. gada aprīlis. Ziedojis Eiropas vēstures namam Briselē.
Medicīnas darbinieki: mūslaiku varoņi
Jau kopš paša Covid-19 pandēmijas sākuma veselības aprūpes darbinieki ir bijuši cīņas pirmajās līnijās. Glābjot citus, ne mazumam slimnīcās un veselības aprūpē strādājošo nācās samaksāt visaugstāko — dzīvības cenu. Nereti tāpēc, ka trūka pienācīgu aizsardzības līdzekļu. Medmāsas un ārsti burtiski tiek attēloti kā mūsu nemierīgā laikmeta jaunie supervaroņi.
Rumānijā kādai reklāmas aģentūrai radās ideja viņus attēlot kā mūslaiku svētos un dievus, iedvesmojoties no dažādu reliģiju ikonogrāfijas (un izsaucot dažu reliģisko līderu dusmas).
“Pateicamies jums, ārstiem!” plakāts tika uzskatīts par aizskarošu un izņemts no izstādes ārpus telpām, 2020. gada aprīlis, Bukareste, Rumānija © Wanda Hutira, McCann Bukareste
Lai gan medicīnas darbinieki tika uzskatīti par varoņiem un svētajiem, viņiem nācās izjust arī apkārtējo bailes un neuzticēšanos. Mediji no vairākām Eiropas valstīm ziņoja par diskrimināciju vai agresiju, kas vērsta pret medicīnas darbiniekiem, piemēram, šādi ir rīkojušies viņu kaimiņi, baidoties, ka medicīnas darbinieki varētu būt inficēti. Laimīgā kārtā šos incidentus biežāk atsvēra arvien jaunas liecības par atbalstu un solidaritāti.
Anonīms vēstījums uz Camille Ruiz medmāsas vējstikla, Valence, Francija, 2020. gada marta beigas. Ziedojis Eiropas vēstures namam Briselē.
Lai gan medicīnas darbinieki tika uzskatīti par varoņiem un svētajiem, viņiem nācās izjust arī apkārtējo bailes un neuzticēšanos. Mediji no vairākām Eiropas valstīm ziņoja par diskrimināciju vai agresiju, kas vērsta pret medicīnas darbiniekiem, piemēram, šādi ir rīkojušies viņu kaimiņi, baidoties, ka medicīnas darbinieki varētu būt inficēti. Laimīgā kārtā šos incidentus biežāk atsvēra arvien jaunas liecības par atbalstu un solidaritāti.
Solidaritātes vēstījums, atbildot uz to, Valence, Francija, 2020. gada marta beigas. Ziedojis Eiropas vēstures namam Briselē.
Kaut arī netrūka medicīnas darbinieku pateicības cilvēkiem par dažāda veida atbalstu, mediķi visā kontinentā arī plaši protestēja pret aizsardzības līdzekļu trūkumu, kas viņus pakļāva īpašam riskam.
“Ko mēs atzinīgi vērtējam? Veselībai un dzīvībai. Nākotnē atbalstīsim kopīgos resursus bez kapitālisma.” Atbalsta un protestu reklāmkarogs, Meža (Brisele), 2020. gada aprīlis. Ziedojis Eiropas vēstures namam Briselē.
Solidaritāte praksē
Covid-19 krīzes uzliesmojums tiks atgādināts saistībā ar īsu aizsargmateriālu piegādi ne tikai plašākai sabiedrībai, bet arī medicīnas darbiniekiem. Masku, aizsargtērpu un citu aizsardzības līdzekļu trūkums izraisīja dramatiskas situācijas daudzās Eiropas valstīs. Visā kontinentā šīs ārkārtas situācijas iedvesmoja iedzīvotājus brīvprātīgi iesaistīties un sniegt palīdzību, lai pēc iespējas ātrāk piedāvātu tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
Ja medicīniskā aprīkojuma trūkst, sākot ar aizsardzības līdzekļiem un beidzot ar dzīvību glābjošiem ventilatoriem, 3D printeru īpašnieki iesaistās, lai ražotu ātrākas un lētākas versijas, kas palīdzēja glābt dzīvības. Iepazīstieties ar dažiem solidaritātes, kopienu veidošanas un radošuma piemēriem cīņā ar pandēmiju.
Solidaritāte procesā
Bulgārijas dizaina studijas Love 2 Design pievienojās iniciatīvai “#ЗАДОБРОТО” (#THEGOOD). Daudzi šīs iniciatīvas entuziasti ar 3D printeriem izgatavoja sejas aizsargus pirmās līnijas medicīnas darbiniekiem.
3D drukāts sejas aizsargs, Love 2 Design Company, Shumen, Bulgārija, 2020. gada marts-aprīlis. Ziedojis Eiropas vēstures namam Briselē.
Brīvprātīgo radīti aizsargtērpi, Madride, Spānija, 2020. gada marts-maijs © Susana Molinero, Madride. Ziedojis Eiropas vēstures namam Briselē.
Medicīnas darbinieki un citi speciālisti, piemēram, aprūpētāji aprūpes iestādēs, saskārās ar aizsargtērpu trūkumu. Cilvēki, kam bija nepieciešamās prasmes, piedāvāja palīdzību un bieži vien spēja ražot milzīgu daudzumu šāda apģērba.
Madridē pašorganizēta brīvprātīgo grupa sāka šūt aizsargtērpus. Palīdzības sniegšanā iesaistījās daudzi, bieži vien tie bija vecāka gadagājuma cilvēki, kam mājās bija šujmašīna. Viņi koordinēja ražošanu un izplatīja tērpus ar sirds logotipu slimnīcām, policijas iecirkņiem, ugunsdzēsējiem vai valsts pārvaldes darbiniekiem.
Brīvprātīgo radīti aizsargtērpi, Madride, Spānija, 2020. gada marts-maijs © Susana Molinero, Madride. Ziedojis Eiropas vēstures namam Briselē.
Medicīniskās sejas maskas visur bija nepietiekamas, neraugoties uz to, ka tās bija vajadzīgas profesionāļiem, kuri slimnīcās strādā ar Covid-19 pacientiem. Vairākās Eiropas valstīs spontāni un solidaritātes garā daudzi cilvēki uzņēmās iniciatīvu un sāka mājās darināt sejas maskas paši sev un citiem, lai gan bija pretrunīgi zinātniski pierādījumi par to efektivitāti. Mājražotāji izstrādāja īpašus filtrus un palīdzēja uzlabot šādu sejas masku izmantojamību.
Mājās izgatavotas maskas, kas izdalītas grūtībās nonākušiem cilvēkiem Čehijā, 2020. gada marts, © Martina Lepší, Vojtanova, Čehija. Tiks ziedoti Eiropas vēstures namam Briselē.
Pandēmijas skaņu panorāma
Kā Eiropa skanēja koronavīrusa pandēmijas laikā? Kas vieno ierobežojumu un mājsēdes pieredzi dažādās mūsu kontinenta daļās? Maras Merečinesku (Mara Mărăcinescu) veidotā skaņu kompozīcija aptver 21 ierakstu, kas tapuši 17 Eiropas valstīs laikā no 2020. gada marta līdz maijam, kad Eiropa piedzīvoja pirmo Covid-19 ierobežojumu vilni.
Šā pētījuma un tā rezultātā tapušās kompozīcijas galvenais mērķis bija apzināt ierobežojumu ietekmi uz Eiropas skaņu panorāmu — veidojās jauni ieradumi un jauni pulcēšanās veidi, mainījās apkārtējās vides skanējums, jo samazinājās satiksmes intensitāte, skaļāks kļuva varas vēstītais, piemēram, daudzviet atskanēja paziņojumi skaļruņos.
“Pandēmijas skaņu panorāma”
Pasūtīja un 2020. gadā iegādājās ES, EP, Eiropas vēstures nams no Mara Mărăcinescu. Skaņu pasaule Eiropā koronavīrusa pandēmijas laikā