Pirmās HISTOLAB mitināšana — vēstures izglītības speciālistu un studentu apvienošana

DORA Valčiča, Pedagoģijas un informācijas nodaļas praktikante

Briselē 2023. gada martā notika pirmās Eiropas Inovācijas dienas vēstures mācīšanas jomā. Eiropas vēstures nams bija sarīkojis HISTOLAB projektu. Šī projekta ietvaros galvenā uzmanība tika pievērsta inovatīvai pieejai vēstures mācīšanā un jaunām iniciatīvām pētniecībā, akadēmiskajā izglītībā un pedagoģiskajā darbā mācību praksē.

Piektdiena, 10. marts, Eiropas vēstures namā bija ļoti aktīva diena. Līdztekus apmeklētājiem no visas Eiropas un pasaules muzejā bija ieradušies arī vēstures skolotāji, akadēmiķi, pētnieki, jaunie speciālisti un studenti. Kad vestibilā sāka rībēt koferu ritenīši, visiem dalībniekiem uzreiz bija skaidrs, ka Inovācijas dienu programma tuvojas noslēgumam. Pirmajā un otrajā stāvā valdīja kņada. Visapkārt čaloja cilvēki. Seni kolēģi apmainījās jaunumiem, jomas jaunpienācēji veidoja kontaktus. Visi lēnām pulcējās uz ekskursiju, vairākiem vienlaikus notiekošiem semināriem un prezentācijām.

Dienas aktivitāšu uzmanības centrā bija piemiņas vietu, vēsturisko vietu un muzeju inovatīva izmantošana. Tāpēc pirmais seminārs, kurā es piedalījos, notika muzeja galerijās. Lorāns un Pols, kolēģi no pedagoģiskā darba komandas, bija pārliecināti, ka tā ir ideāla vieta dalībnieku iepazīstināšanai ar vēstures apguvei paredzēto digitālo rīkkopu. “Vai ir vēstures profesori? Vai jūs mācāt Eiropas Savienības vēsturi? Kā jūs to darāt?”, sākot sarunu, jautāja Pols, kad grupa bija sapulcējusies muzeja ceturtajā stāvā. Dalībnieki nekavējoties pacēla rokas. Vēstures skolotāji un studenti, pētnieki un citi zinātnieki no visas Eiropas ātri vien iesaistījās diskusijā, daloties pieredzē un paužot savu viedokli.

Pēc tam uzstājās Laurence un iepazīstināja ar īsu muzeja vēsturi, kam sekoja norādījumi par dienas darbību — vizuālo domāšanu. Mums tika izsniegtas nelielas līmlapiņas un uzdots rūpīgi aplūkot vienu no izstādes eksponātiem. Kad bijām eksponātu aplūkojuši, mums saistībā ar to bija jāuzraksta trīs vārdi, divi teikumi un viens jautājums. Lorāns savāca līmlapiņas un pastāstīja par eksponāta vēsturi. Tas bija Eiropas Kustības vimpelis — daļiņa no stāsta par Eiropas Kongresu. Šā kongresa rezultātā tika izveidota Eiropas Padome — organizācija, kas aptver visa kontinenta mērogā īstenotas darbības kultūras un cilvēktiesību jomā. Tagad grupai bija vēl vairāk ideju un jautājumu, kas galu galā noveda pie ideju savstarpējās saiknes jau no pasākuma sākuma un beigām. Lorāns sniedza atbildes uz visiem jautājumiem, un grupa devās tālāk uz galerijām, jaunā veidā apgūstot vēl vienu vēstures posmu.

Iepazīstinot dalībniekus ar 4. stāvā redzamo ekspozīcijas daļu, Pols atklāja, kā stāsti par konjaka ražošanu, Žanu Monē un citām privātās dzīves detaļām padara Eiropas Savienības vēsturi pievilcīgāku jauniešiem un kā visā Eiropā 20. gadsimta 50. un 60. gados mainījās dzīves apstākļi. Noslēgumā Lorāns informēja, ka pedagoģiskā darba komanda ir sākusi izstrādāt jaunu digitālo rīkkopu. Pedagoģiskā darba komandas vadībā visi dalībnieki guva ieskatu novērtēšanā, kas tiek veikta izstrādes posmā. Veicot šādu novērtēšanu, muzeja speciālisti pārliecinās, vai jaunā digitālā rīkkopa būs noderīga, saistoša un atbildīs skolotāju vajadzībām un vēlmēm. Turklāt visi dalībnieki tika informēti arī par to, kā viņi var piedalīties šajā procesā.