Kad runā sienas!

Tematiskā daļa “Ievads” veltīta plakāta lomai Eiropas sabiedriskajā dzīvē un ieskicē dažādus skatījumus uz mūsu kontinentu — proti, Eiropa kā ģeogrāfiska teritorija un Eiropa kā koncepcija.

Izstādes ieejas zonas makets. ©-Studio Harm Rensink

Sadaļā “ Turmoil un vienotība” ir norādīta plakātu loma kā ideoloģisko sacensību un konfrontāciju aģentiem un lieciniekiem, kas veidojuši Eiropas vēsturi kopš Pirmā pasaules kara. Nosaukums signalizē par pretrunām un spriedzi, kas radīja pamatu ideoloģiskajām cīņām un bruņotajiem konfliktiem Eiropā 20. gadsimta gaitā, taču vienlaikus tas vēstī arī par iesaistīto pušu vēlmi sadarboties, lai, ieguldot mierpilnus centienus, ietu pa progresa ceļu.

Turmeņas un vienotības daļas makets. ©-Studio Harm Rensink

Nākamajā posmā — šķēršļi un savienojumi — ir analizēts robežu dubultais raksturs, proti, tas, ka tās var būt gan fiziskas, gan konceptuālas, uzbūvētas vai fiziskas. Eiropai ir centrāla loma pašreizējās debatēs, kurās tiek spriests par migrāciju un cilvēktiesībām un šķetināti nacionālās suverenitātes un protekcionisma jautājumi. Eiropu vienlaikus uzskata gan par cilvēktiesību paradīzi, gan arī par skarbu cietoksni. Kultūras un sporta pasākumi, festivāli un gadatirgi tiecas radīt ideālas sabiedrības tēlu, tādējādi palīdzot definēt sociālos, ekonomiskos, kultūras un privātās dzīves aspektus, kas raksturo piederību Eiropas saimei.

Šķēršļu un savienojumu posma makets. ©-Studio Harm Rensink

Tematiskajā daļā “Aktīvisms un protesti” aplūkojami sacelšanās tematikai veltīti plakāti. Tie bijuši ideāls līdzeklis politisko prasību paušanai un ir vērtīgi liecinieki cīņai par cilvēktiesībām. Sarežģītais arvien daudzveidīgāko politisko prasību, interešu konfliktu un pēckara Eiropā plaukušo vienlīdzīguma ideju pretstatījums ir mūsdienu sabiedrībā pastāvošā plurālisma un polarizācijas rezultāts.

Aktīvisma un protesta sekcijas makets. ©-Studio Harm Rensink

Izstādes pēdējā tematiskajā daļā, kurai dots nosaukums “Vai plakāta laiki ir beigušies?”, pētīta plakātu loma mūsdienās, vienlaikus pievēršoties jautājumam par to nozīmi nākotnē. Pat 21. gadsimta digitālā progresa apstākļos plakātus joprojām izmanto, lai ietekmētu cilvēku uzvedību un lojalitāti. Šajā tematiskajā daļā aplūkojami mākslas darbi, jo māksla bieži vien rosina mūs pārdomāt savu dzīvi un apkārtējo vidi.

Izkārtojums pēc plakāta? ©-Studio Harm Rensink

Europa Regina

Johanness Putčs (1516–1542)

Tirole, Svētā Romas impērija, 1534

Retz muzejs, Austrija

Europa Regina

Europa!

Carmen Moreno (dz. 1964)

Eiropas Parlamenta vēlēšanu plakāts

Spānija/Nīderlande, 1999

Europa!

Stambulas absolūts!

Ūve Lēšs (dz. 1943. g.)

Vācija, 2006

Stambulas absolūts!

Briti, [lordam Kičeneram] jūs esat vajadzīgi. Pievienojieties savas valsts armijai!

Alfrēds Līte (1882–1933)

Apvienotā Karaliste, 1914

Replika

Imperiālā kara muzejs, Londona, Apvienotā Karaliste

Briti, [lordam Kičeneram] jūs esat vajadzīgi. Pievienojieties savas valsts armijai!

Dan Mladosti

(Jaunatnes diena)

Novi Kolektivizem (NK)

Dienvidslāvija, Slovēnijas Sociālistiskā Republika, 1987

Dan Mladosti

Einheit Europas tā vietā

(Eiropas vienotība šādi vai šādi)

Proeiropeisks, antikomunistisks plakāts

parakstīts ar iniciāļiem M G.

Rietumvācija, ap 1950. gadu

Einheit Europas tā vietā

Eiropa — lai visi mūsu karogi mastā plīvo

Reina Dirksena (1924–1999)

Konkursa pirmā balva

Nīderlande, 1950

Eiropa — lai visi mūsu karogi mastā plīvo

Rakennetaan Eurooppa ydhessä

(Celsim Eiropu kopā)

Izstrādātājs: Brīvformu

Romas līguma 40. gadadienai veltīts plakāts

Beļģija, 1997

Rakennetaan Eurooppa ydhessä

Frontières = Répression

(Robežas = represija)

Atelier populaire

Francija, Parīze, 1968. gada maijs

Frontières = Répression

Trans Europ Express verbindet 70 Städte Europas

(“TRANS Europ” ekspresis savieno 70 Eiropas pilsētas)

Jan Rodrigo (1921–2013)

Nīderlande, 1957

Trans Europ Express verbindet 70 Städte Europas

Le-és felszállásnál legyünk körültekintőek

(Esiet piesardzīgi, iekāpjot vilcienā un izkāpjot no tā)

Ungārija, 1964

Le-és felszállásnál legyünk körültekintőek

Eiropā. Lidlauki Irish Air līnijās

Pīts Sleiss (1929–2008)

Īrija, aptuveni 1955. gads

Eiropā. Lidlauki Irish Air līnijās

Berlīnes Olimpiskās spēles, 1936. gads

Franz Theodor Würbel (1858–1943)

Vācija, 1936

Berlīnes Olimpiskās spēles, 1936. gads

Madonna un Jēzus bērniņš ar varavīksnes nimbiem

Elżbieta Podleśna (dz. 1968. g.)

Polija, 2019. gads

Madonna un Jēzus bērniņš ar varavīksnes nimbiem

JE suis Charlie

(ES esmu Čārlijs)

Joachim Roncin (dz. 1976. g.)

Francija, 2015

JE suis Charlie

Demokrātijas balsij draud briesmas!

Doğan Arslan

Turcija/Slovākija, 2018

Demokrātijas balsij draud briesmas!

Kardiogramma [Seismogrāfs]

Czeslaw Bielecki (dz. 1948. g.)

Polija, 1980

Europejskie Centrum Solidarności, Gdaņska, Polija

Kardiogramma [Seismogrāfs]

Frieden ist möglich!

(Miers ir iespējams!)

Wolfgang Janisch

Austrumvācija, 1988

Stiftung Haus der Geschichte, Zeitgeschichtliches Forum Leipzig, Vācija

Frieden ist möglich!

Intervija ar Rebu Hārlingu, kurā viņš stāsta par savu fotogrāfiju sēriju “Atsakies no saviem sapņiem”. Videomateriālu filmēja studija “Shosho” Eiropas vēstures nama izstādes “Kad runā sienas! Plakāti — reklāma, propaganda un protesti” vajadzībām.

RAB Harling Londonā, ko ieskauj ēkas

Komerciālais ceļš

RAB Harling (b. 1972. g.)

Lielbritānija, 2009–2010/2022

Pamest savus sapņus — Lielo rietumu ceļš 2

Pametiet savus sapņus

RAB Harling (b. 1972. g.)

Lielbritānija, 2009–2010/2022

Pametiet savus sapņus

Pametiet savus sapņus

RAB Harling (b. 1972. g.)

Lielbritānija, 2009–2010/2022

Pametiet savus sapņus

Rue du fort Bourbon, Luksemburga, 1998

Fort Bourbon iela Luksemburgā, 1998

Jacques Villeglé (dz. 1926)

Musées de la Ville de Luxembourg

Rue du fort Bourbon, Luksemburga, 1998

Viens no plakāta uzdevumiem ir sniegt skatītājam informāciju, taču plakāti sabiedrību arī izglīto un pat manipulē ar to. Tie atspoguļo cīņu par idejām, varu vai bagātību un ir spēcīgs rupors, kas ļauj cilvēkiem paust viedokli par dažādu sociālo, kultūras vai politisko problemātiku. Citiem vārdiem sakot, Eiropas vēsturē plakāti gan līdzdarbojušies ideoloģiskās cīņās, gan bijuši to liecinieki. Tie ir kā konkrētā laika situācijas vai notikumu momentuzņēmumi un kopumā veido bagātīgu izziņas krājumu par to, kas norisinājies Eiropā. Tādēļ tie ir gan pieaugušo auditorijai, gan skolēniem piemērots izglītojošs līdzeklis, kas ļauj nostiprināt medijpratību un palīdz izprast Eiropas publiskās sfēras vēsturisko attīstību.

Plakātu dizaina stacijas attēls

Izstādes “Kad runā sienas” pedagoģiskās programmas mērķis ir jēgpilni iesaistīt apmeklētājus, piedāvājot iedarbīgus izglītojošos komponentus, kas ļauj uz izstādītajiem plakātiem palūkoties plašākā kontekstā No idejas līdz pat ietekmei. Kāds bijis plakāta vēsturiskais konteksts? Kas to izstrādāja? Kādai mērķauditorijai tas adresēts? Mācību programma būs vieta, kur auditorija varēs izmantot savu daudzveidīgo mācību stilu un perspektīvu. Šajā nolūkā izstādē izvietotas vairākas interaktīvās zonas.

Plakātu dizaina stacijas attēls

Interaktīvā zona “Veidosim plakātu kopā!” piedāvā apmeklētājiem iespēju radīt oriģinālu plakātu, atbilstoši dizaina vadlīnijām papildinot dažu izstādē aplūkojamo plakātu vizuālos fragmentus ar pašu izdomātiem lozungiem. Rezultātā taps plakāti ar spēcīgu vēstījumu, kas izstādē var tikt demonstrēti uz ekrāna.

Plakātu dizaina stacijas attēls

“Konstatēt saites!” — Apmeklētāji tiek aicināti kontekstualizēt plakātus, kurus viņi tikko atklājuši izstādē. Aicinot doties vēsturnieka cienīgā ceļojumā, lai sasaistītu plakātu ar atbilstošo vēsturisko attēlu, kas ļauj spriest par kontekstu, plakāta veidotāju vai iecerēto mērķauditoriju.

Diploms no "Atrašanas saiknes " aktivitāte

“Sienas runā... un kas sakāms tev?” pamatskolas vecuma skolēniem palīdzēs gūt sākotnēju ieskatu galvenajos Eiropas vēstures notikumos. Tiks skarts arī jautājums, vai tam, kas redzams plakātā, var ticēt. Tas ļaus skolēniem apgūt nepieciešamās iemaņas, kā analizēt pagātni dokumentējošos attēlus. Savukārt vidusskolu skolēniem ar plakātu starpniecību būs iespēja iepazīt tādus Eiropas vēstures aspektus kā cilvēktiesības, migrācija, Eiropas vēlēšanas, konflikti, kā arī kultūras un sporta pasākumi. Skolēniem lūgs laiku ceļot, lai izveidotu paši savus plakātus par tematu, ko viņi uzskata par svarīgu publiskajai sfērai, un iepazīstinātu pārējos grupas skolēnus ar diskusiju rezultātiem.

Ekskursijas skolas gida pavadībā — plakāts, ko veido jaunie studenti sagatavošanās darbsemināra laikā.