Sašķeltā kontinenta pārbūve
Nosēžoties kara pelniem, skatienam paveras jauna politiskā ainava, ko pāršķeļ dzelzs priekškars. Dzimst Eiropas integrācijas ideja, bet vai tā būs dzīvotspējīga?
Eiropas atjaunošana
1945. gads — Eiropa ir drupās, tās iedzīvotājiem trūkst pārtikas, kurināmā un mājokļu. Ir steidzami jārod stratēģijas izdzīvošanai, un tiek turpināta kara laika normēšanas sistēma, lai nodrošinātu vismaz pamatvajadzības. Pajumte ir vajadzīga miljoniem bēgļu, trimdinieku un pārvietotu personu. Eiropa ir lielākoties atkarīga no citu sniegtās palīdzības.
Virtuālais apmeklējums
Robežas tika pārbīdītas, un ar varu tika pārvietotas veselas iedzīvotāju grupas. Rietumu Sabiedrotie akceptēja to, ka Polijas robežas tiek pārvietotas uz rietumiem, un Baltijas valstis nonāk Padomju Savienības kontrolē. Tika mainītas arī Itālijas, Bulgārijas, Rumānijas, Ungārijas un Čehoslovākijas robežas. Vāciju un Austriju sadalīja okupācijas zonās.
Sabiedroto vadoņi spriež par Eiropu
Londona, Apvienotā Karaliste, 1945
Karikatūra
Reprodukcija
Punch, Londona, Apvienotā Karaliste
Atjaunošanas darbi gulstas lielākoties uz sieviešu, jauniešu un karagūstekņu pleciem, jo akūti trūkst vīriešu darbaroku.
Sievietes novāc drupas
Tallina, Igaunija, 1945
Fotogrāfija
Rahvusarhiiv, Tallina, Igaunija
Rindas pēc maizes ir ierasta lieta, un atjautīgi cilvēki atrod iespējas, kā kurināmajam, apģērbam un citām vajadzībām izmantot gandrīz jebko, ko iespējams atrast.
Produktu kartiņas
Ungārija, 20. gs. 40. gadi
Kopija
Magyar Nemzeti Múzeum, Budapešta, Ungārija
Aukstais karš
Pēc atombumbu izmantošanas karā pret Japānu 1945. gadā ASV kļuva par jauno pasaules lielvaru. Padomju Savienība 1949. gadā izstrādāja pati savu atombumbu un ieguva tādu pašu statusu. Laika posmā no 1945. līdz 1949. gadam ikvienā starptautiskā jautājumā padziļinājās domstarpības starp bijušajiem Sabiedrotajiem — ASV, Lielbritāniju un Franciju — un Padomju Savienību.
Virtuālais apmeklējums
Ideoloģiskās atšķirības starp rietumvalstu liberālo demokrātiju un austrumvalstu komunismu saasinājās, pastiprinot jauna pasaules kara izcelšanās varbūtību.
Pirmā Padomju Savienības atombumba
Maskava, Padomju Savienība, 20. gs. otrā puse
Fotogrāfija
Политехнический музей / Politehniskais muzejs, Maskava, Krievija
Maršala plānā paredzētos līdzekļus piedāvāja lielai daļai Rietumeiropas un Austrumeiropas valstu, taču Padomju Savienība savā ietekmes sfērā esošo valstu valdībām deva rīkojumu noraidīt šo piedāvājumu, tādējādi vēl vairāk pastiprinot kontinenta dalījumu. Līdz Maršala plāna darbības beigām visas valstis, kas bija izmantojušas tā piešķirtos līdzekļus, bija pārsniegušas savus pirmskara ekonomikas līmeņus.
Staļina centieni bloķēt Maršala plānu
The New York Times, ASV, 1947
Edvīns Markuss
Karikatūra
Reprodukcija
The New York Times, ASV
Rietumu un Austrumu bloka valstis bija apņēmības pilnas pierādīt, ka tieši viņu konkrētais sabiedrības modelis ir vislabākais. Austrumu bloka valstis popularizēja komunistisko ideoloģiju, nievāja kapitālismu un uzticējās valsts plānotai ekonomikai un vienpartijas politiskajai sistēmai. Tika skaidrots, ka šāds ekonomiskais un politiskais stāvoklis ir tikai starpposms, lai izveidotu bezšķiru sabiedrību, kurā visiem cilvēkiem ir vienāds sociālais statuss.
„PSRS – ASV”
Parīze, Francija, 1968
Romāns Ciešlēvičs
Plakāts
Reprodukcija
Eiropas vēstures nams, Brisele, Beļģija
Sociālā nodrošinājuma veidošana
Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados dzīves apstākļi vairumam eiropiešu būtiski uzlabojās. Ekonomikas izaugsme un labklājības valstu veidošanās nozīmēja, ka pieejami kļuva labāki mājokļi, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi.
Rietumeiropā paralēli noritēja gan valsts plānošanas pasākumi, gan privātā sektora atjaunošana. Savukārt komunistu ietekmes zonā valsts kontrolētas plānveida ekonomikas pārziņā nonāca visi resursi un valsts patvaļīgi varēja ietekmēt iedzīvotāju ikdienu. Atšķirības starp tirgus ekonomiku un valsts kontrolētu tautsaimniecību kļuva redzamas arvien skaidrāk.
Virtuālais apmeklējums
Dāņu dizainera Vernera Pantona „S” burta formā veidotais plastmasas krēsls ir tipisks šī laika produkts. Arī dizaineri komunistiskajās valstīs bija ieinteresēti apliecināt savas spējas, un pēc neilga brīža līdzīgs „Z” burta formas krēsls parādījās toreizējā Austrumvācijā.
S veida krēsls
Rietumvācija, 20. gs. 60. gadi
Verners Pantons (1926–1998)
Plastmasa
© European Union, 2016 / Eiropas vēstures nams, Brisele, Beļģija
Šajā laikā milzīgas izmaiņas notika Eiropas izglītības sistēmās. Plaukstošā ekonomika un labklājības valstu attīstība sekmēja publiskā finansējuma pieaugumu visos izglītības līmeņos, un tas, savukārt, radīja labākas izglītības iespējas arvien vairāk bērniem un jauniešiem — izglītība vairs nebija pieejama tikai privileģētai minoritātei.
Klases fotogrāfija
Bulgārija, 20. gs. 60. gadi
Privāta kolekcija
Priekšpilsētas un lielus dzīvojamos rajonus būvēja atbilstoši modernisma arhitektūras principiem. Ap transporta maģistrālēm un sociālo pakalpojumu centriem daudzu kilometru garumā veidojās līdzīgu pelēka betona ēku kvartāli. Tikai vēlāk kļuva skaidrs, kādas negatīvas sekas ir šādam galējam funkcionālismam un cilvēku dzīves un sociālo struktūru raupjai estētiskajai standartizācijai.
Trīsistabu dzīvokļa WBS 70 modelis
Austrumvācija, 20. gs. 70. gadi
Kopija
Deutsches Historisches Museum, Berlīne, Vācija
Šis Īstmena bērnu zobārstniecības klīnikas krēsls mums atgādina, ka veselības aprūpe pirmskara Eiropā lielā mērā bija atkarīga no privāto ziedotāju, piemēram, amerikāņu uzņēmēja Džordža Īstmena, augstsirdības. Trīsdesmitajos gados viņš nodibināja un finansiāli uzturēja vairākas zobārstniecības klīnikas Eiropā, kuras pēc kara tika iekļautas publiskajā veselības aprūpes sistēmā.
Īstmena zobārstniecības klīnikas zobārsta krēsls
Stokholma, Zviedrija, 20. gs. 50. gadi
Eastmaninstitutet, Stokholma, Zviedrija
Agrāk privātais auto bija tikai bagāto privilēģija, taču tagad iespējas to iegādāties radās arvien vairāk cilvēkiem, un šīs izmaiņas liecināja par pieaugošo labklājību Eiropā. Savukārt Austrumu bloka valstīs ražošana netika galā ar augošo pieprasījumu, un privātais auto daudziem bija nesasniedzama luksusprece, uz kuras iegādi nereti bija jāgaida gadiem ilgi. Daži modeļi, piemēram, šis itāļu FIAT, bija tik izdevušies, ka uzņēmumi varēja pārdot to ražošanas licences citām Eiropas valstīm.
Pēc FIAT licences ražotā automašīna Zastava 750
Dienvidslāvija, 1978
Eiropas vēstures nams, Brisele, Beļģija
Svarīgākie ar Eiropas integrāciju saistītie notikumi I
Pēc Otrā pasaules kara, kad Padomju Savienība pārņēma savā kontrolē Austrumeiropu un nostājās opozīcijā Amerikas Savienotajām Valstīm, radās divi jauni jēdzieni — Dzelzs priekškars un Aukstais karš. Ar amerikāņu atbalstu Rietumeiropā veidojās aizvien labvēlīgāki apstākļi ciešākai sadarbībai.
Virtuālais apmeklējums
Jo vairāk Rietumeiropai nācās iesaistīties abu lielvaru spēlē, jo populārāka kļuva cerība par apvienotu Eiropu. Doma par Eiropu kā trešo lielvaru lēnītēm bruģēja ceļu uz pastiprinātu pārrobežu sadarbību.
Eiropa Aukstā kara laikā
Francija, ap 1948. gadu
Plakāts
Reprodukcija
Centre international de recherche sur l’imagerie politique, Parīze, Francija
Lai izveidotu „Eiropas Savienotās Valstis”, ir nepieciešami tādi konkrēti elementi kā pase un kopīga valūta. Jau 20. gadsimta četrdesmitajos gados neatkarīga apvienība, kas dēvēja sevi par Eiropas kustību, šā mērķa sasniegšanai izvērsa kampaņu, kuras laikā izdalīja neīstus personu apliecinošus dokumentus un naudaszīmes.
Neapstiprinātas Eiropas naudaszīmes paraugs
Nīderlande, 1949
Reprodukcija
International Institute for Social History, Amsterdama, Nīderlande
Pievērsiet uzmanību vārdam „EUROP” uz šī dzelzs lietņa, kas izgatavots 1953. gadā. Franciski vārda „Eiropa” pēdējais burts būtu „E”, bet vāciski, nīderlandiski un itāliski — „A”. Šis ir izcils paraugs kompromisam, kas tika panākts saistībā ar jaunizveidoto Eiropas Ogļu un tērauda kopienu.
Lietnis — R. Šūmaņa plāna simbols
Luksemburga, 1953
Metāls
Kopija
Fondation Jean Monnet pour l’Europe, Lozanna, Šveice
Atmiņas par šoā
Klusēšana, neatzīšana, vēlme aizmirst — tāda bija pēckara laika reakcija uz patiesību par holokaustu jeb šoā, kā to sauc ebreju valodā.
Valstis, vēloties atgūt zaudēto pašapziņu, centās noklusināt vainas izjūtu un neatzīt līdzdalību, meklējot mierinājumu atmiņās par savām ciešanām un grūtībām. Jaunajā Aukstā kara realitātē bija vieglāk noklusēt pagātnes kļūdas.
Tomēr šodien šī nepieredzētā nozieguma pret cilvēci atzīšana ir pamatā diskusijām par Eiropas atmiņu.
2001. gadā mākslinieki Ritula Frenkela un viņas vīrs Nikolass Moriss radīja mākslas darbu „Jozefa mētelis”. Mētelis bija piederējis Ritulas tēvam Jozefam Frenkelam, kurš izdzīvoja šoā.
„Jozefa mētelis”
Darmštade, 2001
Ritula Frenkela, Nikolass Moriss
European Union, 2016 / Eiropas vēstures nams, Brisele, Beļģija
