Pievienojieties mums daudzvalodu ekskursijā pa mūsu pastāvīgās ekspozīcijas jauno 6. stāva telpu ar nosaukumu “Eiropa tagad”. Iepazīstieties ar daudzajām problēmām, ar kurām Eiropa saskaras šodien - klimata pārmaiņas, koloniālais mantojums, Brexit un Kovid pandēmija, lai nosauktu tikai dažas no tām.
Šis videoklips tika izveidots 2021. gada 9. maijā - Eiropas dienā - par godu izstādes “Eiropa tagad” atklāšanai Eiropas vēstures nama 6. stāvā.
Nobela Miera prēmija
2012. gadā Eiropas Savienībai tika piešķirta Nobela Miera prēmija. Nobela komiteja atzina Eiropas Savienības sasniegumus izlīguma, miera, demokrātijas un cilvēktiesību un sociālās labklājības veicināšanā.
Tomēr pēdējo gadu laikā arī pati Eiropas Savienība ir piedzīvojusi vairākas krīzes, kas to ir pakļāvušas ievērojamam spiedienam.
Ekonomikas un monetārie jautājumi, migrācijas krīze, terorisms, Brexit un citi dramatiski mūsdienu notikumi demonstrē, cik trauslas un pretrunīgas ir mūsdienu reālijas
Nobela Miera prēmijas medaļa, Oslo, Norvēģija, 2012, Kopija
Eiropas vēstures nams, Brisele, Beļģija
Klimata pārmaiņas ir viena no nozīmīgākajām mūsdienu problēmām, kas reāli apdraud Zemes apdzīvojamību. Cilvēku izraisītā globālā sasilšana, kuras cēlonis ir pārmērīgas CO2 emisijas un rūpnieciskais piesārņojums, iznīcina veselas ekosistēmas, un liek pārdomāt, vai mēs tā varam dzīvot arī turpmāk.
Visā pasaulē popularitāti ir ieguvusi akcija “Fridays for Future”, ko aizsāka zviedru skolniece Grēta Tūnberga un kurā skolēni prasa radikālas politiskas pārmaiņas, lai aizsargātu vidi.
Jauniešiem, kuri šobrīd ir 15 gadus veci, klimata pārmaiņas ir reāls nākotnes perspektīvu apdraudējums.
Jaunatne par klimatu manifestācijās izmantotais baneris
Brisele, Beļģija, 2019
Eiropas vēstures nams, Brisele, Beļģija
Pirmoreiz Eiropas Savienības vēsturē kāda no tās dalībvalstīm ir nolēmusi izstāties no Savienības.
Pēc tautas balsojuma ārkārtīgi polemizētā referendumā Apvienotā Karaliste pieprasīja piemērot Lisabonas līguma 50. pantu, ar ko pēc Savienībā pavadītiem 47 gadiem tika uzsākta tās izstāšanās no Eiropas Savienības, kam bija jānotiek 2020. gada 31. janvārī.
Šī vēsturiskā brīža simboliska ilustrācija bija Apvienotās Karalistes karoga noņemšana no masta pie Reģionu komitejas Briselē un tā iekļaušana Eiropas vēstures nama kolekcijā.
Apvienotās Karalistes karoga noņemšana no masta pie Jacques Delors ēkas (Reģionu komiteja), Brisele, Beļģija, 2019–2020
Eiropas vēstures nams, Brisele, Beļģija
Raķete “Ariane” ir kļuvusi par vienu no simboliem Eiropas sadarbībai kosmosa jomā. Aukstā kara laikā Eiropas Ekonomikas kopiena sāka veikt pati savus pētījumus, reaģējot uz sacensību kosmosā starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Padomju Savienību.
Pirmā raķete “Ariane 1” tika palaista Francijas Gviānā 1979. gada 24. decembrī, dodot Eiropai iespēju izstrādāt pašai savus komerciālus un zinātniskus kosmosa projektus. Laikposmā no 1996. līdz 2023. gadam raķete “Ariane 5” tika izmantota, lai palaistu satelītus sakaru, Zemes novērošanas un zinātniskās pētniecības vajadzībām, tostarp misijām, kas saistītas ar “Galileo” globālās pozicionēšanas sistēmu. Jaunākā raķete “Ariane 6” pirmo reizi kosmosā devās 2024. gada 9. jūlijā.
Leģendārās raķetes “Ariane 5” modelis
Laikposmā no 1996. līdz 2023. gadam tā tika palaista 117 reizes; modelis uzbūvēts ap 2016. gadu
Eiropas Komisija, Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāts, Brisele, Beļģija
Eiropā joprojām turpinās karš un militāri konflikti, lai gan ES dalībvalstīm ir izdevies izvairīties no savstarpēja kara. Krievijas un Gruzijas karš 2008. gadā, Krievijas īstenotā Krimas aneksija 2014. gadā, iesaldētais konflikts Doņeckā un Luhanskā un Armēnijas un Azerbaidžānas robežkrīze, kas 2022. gadā izvērsās īsā karā, ir spilgti atgādinājumi, ka mieru nevar uzskatīt par pašsaprotamu.
2022. gada februārī Krievija uzsāka nelikumīgu militāru iebrukumu Ukrainā. Karš turpina saasināties, satricinot Rietumu drošības koncepciju, un Krievijas puse draud izmantot taktiskos kodolieročus. Daži eksperti brīdina, ka vēl nekad neesam bijuši tik tuvu trešajam pasaules karam.
Krievijas armijas apšaudītās vieglās automašīnas durvis
Irpina, Kijevas apgabals, Ukraina, 2022 gads
Eiropas vēstures nams, Brisele, Beļģija
Kopš 2022. gada februāra Ukrainas armija ar NATO un Eiropas Savienības militāro atbalstu aizstāv valsti pret nelikumīgu Krievijas iebrukumu. Karš rada neiedomājamas ciešanas un postījumus, un desmitiem tūkstošu karavīru, kā arī civiliedzīvotāju iet bojā vai tiek ievainoti.
Miljoniem cilvēku, galvenokārt sievietes un bērni, ir pametuši Ukrainu un atraduši patvērumu Eiropas Savienības valstīs. Krievijas agresija pret Ukrainu izveidoja spēcīgu saikni starp ES dalībvalstīm un izraisīja solidaritātes vilni visā kontinentā. Pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas palīdzēja bēgļiem atgūties no kara šausmām.
T-krekls ar uzrakstu “Es esmu šeit, lai jums palīdzētu”, ko valkā brīvprātīgie, kas sagaida Ukrainas bēgļus pie Rumānijas robežas.
Dan Perjovschi (dzimis 1961. gadā)
Asociācija Seneca (SNK), Bukareste, Rumānija, 2022 gads
Covid-19 pandēmija ir parādījusi, cik cilvēce patiesībā ir neaizsargāta. Tā ir īsts pārbaudījums arī Eiropas solidaritātei.
Sākoties pandēmijai, Eiropas valstis uz to reaģēja individuāli, slēdzot robežas un ierobežojot pārvietošanās brīvību un pilsoniskās brīvības. Skeptiķi uztraucas par to, vai pamatbrīvības netiks ierobežotas uz ilgāku laiku.
Tomēr šajā grūtajā brīdī ierindas cilvēki izrādīja apbrīnojamu solidaritāti. Savukārt dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes sapulcējās un vienojās par vēl nepieredzētu atveseļošanas programmu, kuras mērķis bija atbalstīt no pandēmijas visvairāk cietušās sabiedrības un ekonomikas.
“Hand Mask” - Anna Vasof (dz. 1985), Vīne, Austrija, 2020. g. marts, Keramika, elastīgās saites
House of European History, Brussels, Belgium
Mūsu dzīvē ienākot jaunajām tehnoloģijām, strauji mainās mūsu dzīvesveids un veids, kādā sazināmies un sadarbojamies ar citiem. Pasaulē viss kļūst arvien ciešāk saistīts. Tā rodas gan daudzas iespējas, gan jauni apdraudējumi.
Dati mūsdienās tiek dēvēti par “jauno naftu”, un tādējādi par vienu no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem ir kļuvusi privātuma saglabāšana digitālajā vidē. Informācija par mūsu izturēšanos, domām un vēlmēm ļauj uzņēmumiem ietekmēt mūsu dzīvi un manipulēt ar mūsu izvēles iespējām. Jaunas sakaru tehnoloģijas ir radījušas arī plašas novērošanas un dezinformācijas izplatīšanas iespējas.
Ir kļuvis iespējams nemanāmi vājināt demokrātiskos procesus pat valstu līmenī, atņemot iedzīvotājiem izvēles brīvību.
“Pixelhead” izmanto kā masku pret novērošanu
Martins Backes (dz. 1977), Vācija, 2010
Eiropas vēstures nams, Brisele, Beļģija
Terorisms rada draudus Eiropas drošībai un demokrātiskajai iekārtai, bet vienlaikus tas ir arī globāla parādība, ar ko nākas saskarties mūsdienu sabiedrībai. Islāmistu vai galēji labējo teroristu uzbrukumi Eiropā ir daudzveidības un plurālisma vērtībām klaji pretēju ideju vardarbīga izpausme.
Ekstrēmistu ideoloģijas bieži iedvesmojas no citām, bieži uz pagātni orientētām, ideoloģijām, vai no reliģiskā fundamentālisma.
Tomēr, saskaroties ar šādu naidu un vardarbību, ļaudis nekavējas izrādīt solidaritāti un izteikt aicinājumus uz mieru un iecietību.
Solidaritātes vēstījums pēc galēji labējā terorista uzbrukuma, Oslo un Ūteja, Norvēģija, 2011. g. jūlijs
© Riksarkivet, Oslo, Norvēģija
Kartona plāksne ar solidaritātes vēstījumu pēc teroristu uzbrukumiem Madridē, 2004. g.
Madrides Ferrokarriļu muzejs (Museo del Ferrocarril de Madrid)
Kas vieno cilvēkus Eiropā? Eiropas daudzveidība lielā mērā ir pārrobežu kontaktu un kultūras apmaiņas rezultāts.
Atzīmē kopīgajā kartē savu saikni ar dažādām vietām Eiropā un ārpus tās.
Kur Eiropā mēs esam?
© Eiropas vēstures nams, Brisele, Beļģija
Vēstures virpulis
Virpulis ir monumentāla skulptūra, kuru apvij muzeja galvenās kāpnes un ko veido 27 vēsturiski citāti, kas raksturo mūžam mainīgo Eiropas vēstures interpretāciju.
Īstmena ēkas būvlaukums — Eiropas vēstures nama ēkas renovācija
© Eiropas Savienība — Eiropas vēstures nams, 2016/Benoit Bourgeois
Apskatiet tos vēlreiz elektroniskā formātā un nobalsojiet par to, kurš jums patīk visvairāk!
Vēstures virpulis © Eiropas vēstures nams, Brisele, Beļģija
Eiropas ainavas
Skats uz Eiropu no augšas atklāj vēstures pēdas no jauna rakursa. Eiropas ainavas lielā mērā ir kultūrainavas, kuras gan pozitīvi, gan negatīvi ir ietekmējusi cilvēka darbība. Vēstures ritējumā ir radies apbrīnojami daudzveidīgs pārsteidzoši līdzīgu un atšķirīgu ainavu klāsts.
Eiropas ainavas © Eiropas vēstures nams, Brisele, Beļģija
Skats uz Eiropu
Iepazīstiet Eiropas pilsētas pagātnē un tagadnē caur tīmekļa kameru uzņēmumiem un mākslas darbiem. Izveidojiet savu virtuālo ekskursiju un projicējiet to uz sienas ar jebkuru no trim projektoriem.
Skats uz Eiropu © Eiropas vēstures nams, Brisele, Beļģija
Mans Eiropas vēstures nams ir unikāls sadarbības projekts, kas paredzēts, lai apkopotu jūsu sniegtās personīgās liecības par Eiropu. Stāsti ir sakārtoti pa laikposmiem, un katram stāstam ir piesaistīta sava ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Lai iepazītos ar stāstiem, varat izmantot interaktīvo karti. Varat arī reģistrēties, lai papildinātu projektu ar savu liecību par Eiropu un dalītos tajā ar citiem.
Mans Eiropas vēstures nams
© Eiropas vēstures nams, Brisele, Beļģija
