Iesniedza Marie- Mathilde Wielgus
Pieminot Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 77. gadadienu, Eiropas vēstures nams Starptautiskajā holokausta upuru piemiņas dienā aicināja sabiedrību noskatīties filmas “Zaula dēls” tiešsaistes seansu un piedalīties tam sekojošā diskusijā, kā arī sarīkoja skolēniem adresētu tiešsaistes semināru par tematu “Kādu vēsturi nesat sev līdzi?”
Semināra pirmajā daļā muzejpedagoģe Lorānsa Bragāra iepazīstināja dalībniekus — divas vienpadsmitgadīgu skolēnu klases no Alikantes Eiropas skolas un Briseles Britu starptautiskās skolas — ar Eiropas vēstures namu un tā ekspozīcijas materiāliem par Otro pasaules karu un šoā piemiņu. Kas varētu būt apskatāms vietā, kur mīt Eiropas vēsture? Bērniem bija ne mazums ideju. viņi gaidīja fotogrāfijas, formastērpus, Eiropas valstu bagātības, ieročus, vilcienus, tankus. Viņi vēlējās uzzināt par pilsoņu kariem, kolonizāciju, Eiropas lielvarām. Tā kā semināra tēma bija holokausta piemiņa, bērni stāstīja, kas viņiem par to zināms: tika minētas Eiropas ebreju deportācijas un genocīds, koncentrācijas nometnes, gāzes kameras, sašķelto ģimeņu likteņi, cilvēkiem piederošo lietu nozagšana, cilvēktiesību pārkāpšana.
Muzeja kolekcijā glabājas unikāls eksponāts, kas palīdz izprast seminārā aplūkoto tematu: Jozefa (jeb Jāzepa) mētelis. Jozefs Frenkels bija vienīgais cilvēks no savas ģimenes, kurš pārdzīvoja holokaustu. Viņa meita, māksliniece Ritula Frenkela, kopā ar savu vīru Nikolasu Morisu radīja mākslas darbu — mēteli, uz kura attēlotas fotogrāfijas un stāsti, šādi iemūžinot personiskas, simboliskas un atmiņu piesātinātas liecības par tēva dzīvi. Bērni tika aicināti pēc šī parauga radīt mēteli, izdekorējot to ar zīmējumiem un fotogrāfijām, kas raksturotu to, kā viņi tikuši galā ar sarežģītām situācijām savā dzīvē.
Semināra otrajā daļā bērni iepazīstināja pārējos ar klasē divu nedēļu garumā veikto darbu. viņi bija izlasījuši grāmatas un noskatījušies filmas, par kurām klasē bija norisinājušās plašas diskusijas, tā palīdzot izprast aplūkojamo tematu. Abu skolu pārstāvji parādīja izgatavotos mēteļus un stāstīja, kā tie strukturēti. Alikantes Eiropas skolas audzēkņi mēteļa kreisajā pusē bija uzzīmējuši vai piestiprinājuši to, kas viņiem dārgs. Labajā pusē bija izklāstītas nākotnes vēlmes, bet mēteļa mugurpusē bija attēlotas ar pandēmiju saistītās grūtības, attālums, kas bērnus šķir no ģimenes. Briseles Britu starptautiskās skolas audzēkņi bija sagatavojuši rakstiskas liecības, kuras viņi piestiprināja mētelim semināra gaitā. Uz mēteļa piedurknēm viņi izvietoja liecības par personiski piedzīvotām grūtībām, mugurpusē — stāstus par vēsturisko konfliktu ietekmi uz skolēnu ģimenēm Indijā un Rumānijā. Mēteļa priekšpuse bija atvēlēta veselības krīzei, izolācijai, masku valkāšanai. Kāds skolēns norādīja, ka maskas aizsedz ne tikai mūsu sejas, “bet arī mūsu personību”.
Alikantes Eiropas skolas skolotājs Marks Skots norādīja, ka viens no šī uzdevuma būtiskākajiem aspektiem bija atrast pozitīvo pusi sarežģītās dzīves situācijās un secināt, ka šādas situācijas pārvarēt ir vieglāk, ja izprotam, kas mums ir dārgs — ģimene, draugi, mājdzīvnieki. Viņš uzsvēra, ka Jozefa mētelim ir svarīga nozīme holokausta vēstures personalizēšanā, lai to bērniem padarītu reālāku. Beverlija Trantere no Briseles Britu starptautiskās skolas pastāstīja, ka šis uzdevums līdzās izglītojošajam aspektam ļāva bērniem arī izzināt savu psiholoģisko stāvokli un vārdos noformulēt spēcīgas un satraucošas izjūtas.
Eiropas vēstures nams pateicas skolēniem un viņu pedagogiem par dalību šajā seminārā un Starptautiskās holokausta upuru atceres dienas pasākumos.
