Covid ieiet vēsturē

Muzeju platforma visā Eiropā

Eiropas vēstures nams sāka projektu “Covid dokumentēšana”, lai apkopotu liecības par dzīvi Eiropā pandēmijas laikā. Līdz šim uzmanība galvenokārt tika pievērsta solidaritātei, cerībām un kopienas veidošanai. Šajā posmā mēs dalāmies pieredzē un aicinām apmeklētājus iepazīties ar eksponātiem, ko vairāki muzeji ieguvuši, veicot dažādus kolekcijas veidošanas pasākumus. Šis eksponātu kopums ļauj mums uzzināt visa kontinenta iedzīvotāju pieredzi un salīdzināt to ar savējo.

Džeks Hopkinss

Piecgadīgais Džeks no Ziemeļdevonas lokdauna laikā nogāja 50 kilometru ar mērķi vākt palīdzības naudu nacionālajai veselības sistēmai (NHS). Pavisam izdevās savākt 1550 mārciņas. Divreiz nedēļā Džeks devās 5 kilometru pārgājienā, un, kaut arī tas nebija viegli, puika turpināja soļot, jo “ārstiem un medmāsām ir jāpalīdz apturēt vīrusu”.  Izvirzīja Ketija Robertsa.

© Karaliskais Alberta piemiņas muzejs

Mahi Ahmed

Mahi Ahmeds bija organizācijas “Inclusive Exeter CIC” Koronavīrusa grūtību mazināšanas projekta dibinātājs. Sākoties ierobežojumiem, Mahi ātri izstrādāju plānu garšīgu, uzturvielām bagātu maltīšu nodrošināšanai mazaizsargātiem cilvēkiem visā pilsētā. Dažu dienu laikā projektā iesaistījās ievērojama brīvprātīgo komanda, un mūsu brīnišķīgā koordinatoru, pasūtījumu pieņēmēju, pircēju, pavāru un piegādes vadītāju grupa sāka strādāt kopā. Mahi entuziasms pārņēma visus, un komandai netrūka ne motivācijas, ne enerģijas. Pateicoties Mahi vīzijai un uzņēmībai, izdevās palīdzēt vairāk nekā 1000 cilvēku, kuri saņēma maltītes un/vai pārtikas pakas. Tāpēc Mahi ir mūsu lokdauna leģenda, lai gan viņš pats noteikti teiktu, ka šādu nomināciju pelnījis ikviens grupas dalībnieks. Izvirzījis Alan Quick

© Karaliskais Alberta piemiņas muzejs

Pilsētas sabiedriskais trests

CCT ir Ekseteras vadošā veselības un labklājības labdarības organizācija, kas strādā partnerībā ar pilsētas futbola klubu un nodrošina dažādas darbības visu vecumu cilvēkiem, taču galveno uzmanību pievērš veselībai, izglītībai, labklājībai un fiziskām aktivitātēm. Covid-19 krīzes laikā CCT galvenokārt koncentrējās uz atbalsta pakalpojumu sniegšanu Ekseterā un Austrumdevonā. Visu maiju viņi atsaucās uz lūgumiem piegādāt pārtiku un medikamentus visneaizsargātākajiem kopienas iedzīvotājiem un sniedza atbalstu tiem, kas nonākuši sarežģītās dzīves situācijās. Džeimiju Vitlu, Endiju Odohertiju un visus Pilsētas kopienas organizācijas dalībniekus izvirzīja Pīters Holands.

© Karaliskais Alberta piemiņas muzejs

Marilinas likumi

Kopš marta beigām Merilinai Lovsai pašaizliedzīgi izdevies savākt vairāk nekā 1000 mārciņu Dienvidrietumu bērnu pansionātam, un ar šo rīcību palīdzēt cilvēkiem atgūt drošības izjūtu. Merilina izmantoja savu šūšanas piederumu krājumus, lai gatavotu cilvēkiem maskas, un šādi vāca naudu iestādei, kurā nedziedināmi slimi bērni pavada savas pēdējās dienas. Cilvēku atsaucība bija milzīga. Tas attiecas ne tikai uz ziedojumiem, bet arī palīdzību Merilinai viņas centienos izplatīt maskas. Merilinas misija turpinās! Izvirzījis Simon Tootell

© Karaliskais Alberta piemiņas muzejs

Paul Mouland

Pols Mulends, “Freemoovement” grupa un viņu brīvprātīgie ar velosipēdu un piekabi piegādāja karstas maltītes bezpajumtniekiem, medikamentus, grāmatas no Ekseteras bibliotēkas, pārtikas pakas un pirmās nepieciešamības preces cilvēkiem, kas smagi cieta finansiāli un emocionāli. Viņi sadarbojās ar vairākām sabiedriskām organizācijām, tostarp reliģiskām grupām, Sv. Tomasa pārtikas virtuvi, Sv. Tomasa medicīnas centru u. c. Pols ir arī palīdzēja rīkot Covid-19 situācijas risināšanai veltītās ārkārtas tiešsaistes sanāksmes ar Sv. Tomasa, Alfingtonas un Eksvikas pilsētas patversmēm. Viņu ieguldījums Ekseteras pilsētas iedzīvotāju labā ir neatsverams. — Izvirzījusi Chloe Pooley

© Karaliskais Alberta piemiņas muzejs

YMCA Ekseteras palīdzības centra darbinieki — Pīters Holls

YMCA Ekseteras palīdzības centra darbinieks Pīters Holls ir lokdauna leģenda. Ierobežojošo pasākumu dēļ vienā mirklī sabruka atbalsta tīkls, ierastā kārtība un saikne ar kopienu sociālajā mājoklī dzīvojošam 31 jaunietim. Šajā situācijā Pīters rīkojās ar neparastu apņēmību un drosmi. Viņš paveica daudz vairāk, nekā prasītu tiešie darba pienākumi — gan personīgi ierodoties mājoklī, lai kliedētu viņu bažas un trauksmi, gan organizējot saziņu no attāluma, un tā nodrošināja, ka neviens no jauniešiem nejutās vientuļš un saņēma vajadzīgo atbalstu.

© Karaliskais Alberta piemiņas muzejs

YMCA Ekseteras palīdzības centra darbinieki — Lidija Brauna

Kad 23. martā tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi, YMCA Ekseteras palīdzības centra darbiniece Lidija Brauna apņēmīgi un nesavtīgi dienu un nakti atsaucās uz to jauniešu aicinājumiem pēc palīdzības, kuru garīgo veselību satricināja negaidītās pārmaiņas.  Vienam no iemītniekiem bija vajadzīga Lidijas palīdzība ceļā uz slimnīcu, citu labā viņa stundām gaidīja rindā, lai saņemtu vajadzīgās medikamentu receptes. Daudzi jaunieši vienkārši gribēja parunāt pa telefonu — diena vai nakts — un zināja, ka Lidija vienmēr būs gatava atbildēt. Lidija ir mūsu mājsēdes leģendā “YMCA Exeter”.

© Karaliskais Alberta piemiņas muzejs

YMCA Ekseteras palīdzības centra darbinieki — Sāra Grifita

Covid-19 pandēmijai vēršoties plašumā, Sāra Grifita viena pati turpināja nodrošināt nevainojamu tīrību YMCA Ekseteras palīdzības centra 31 iemītniekam. Viņa darīja iespējamo un neiespējamo un riskēja ar savu veselību, lai vīruss sociālajā mītnē nevarētu izplatīties. Tūkstošiem reižu tīrīti durvju rokturi, higiēnas prasību nodrošināšana kopējās sanitārās telpās — Sāra bija pašaizliedzīgas drosmes un laipnības iemiesojums, gādājot par sociālā nama jauniešiem. Visam Ekseteras YMCA Sāra ir lokdauna leģenda.

© Karaliskais Alberta piemiņas muzejs

David Spicer

Mans ļoti labais draugs Deivids Spaisers ir lokdauna leģenda, jo pirmajās 50 ierobežojumu dienās viņš ik dienu savu lielo sekotāju skaitu iepriecināja ar spēli “uzmini melodiju”, uz klavierēm improvizējot kādu slavenu dziesmu. Tas ātri kļuva par svarīgu ikdienas rituālu viņa draugiem un ģimenei, to gaidīja un par to dalījās domām tiešsaistē. Tas lika visiem pasmaidīt ļoti smagā laikā, kad cilvēki bija nobijušies un ieslēgti četrās sienās. Mazās sarunas, joki un viņa pianista talants padarīja ikdienu gaišāku un ļāva lokdauna laiku pārciest vieglāk. Izvirza Dax Oliver

© Karaliskais Alberta piemiņas muzejs

Sammijs Hartšteins

Sešpadsmitgadīgais Semijs regulāri brīvprātīgi darbojies Bakfāstlejas reaģēšanas grupā, palīdzot piegādāt pārtikas pakas palīdzības virtuvei. Ar sejas masku un cimdiem rokās viņš nereti lielā karstumā piegādāja smagas pārtikas pakas cilvēkiem, kam bija vajadzīgs atbalsts. Līdzās pārtikai Semijs gādāja cilvēkiem arī grāmatas, lai pārvietošanās ierobežojumu laikā palīdzētu kliedēt smagās domas. To visu jaunietis turpināja darīt pat tad, kad nomira vecmāmiņa un pašu smagi māca ierobežojumu radītā vientulība un neskaidrība par to, kā izdosies pabeigt mācības skolā. Izvirzījusi Helen Hartstein

© Karaliskais Alberta piemiņas muzejs

Matu griešana mājās, 2020. gada aprīlis

Trīs gadus vecajam Oisinam griež matus paša mājās, Kerijdafa, Ziemeļīrija, 2020. gada aprīlis. Ierobežojuma laikā frizētavas bija slēgtas.

© Irish Linen Centre & Lisburn Museum

Lisbērnas un Kāslrejas pilsētas domes darbinieki pie ziedu kompozīcijas par godu veselības jomas darbiniekiem

Šo Nacionālajam veselības dienestam (NHS) veltīto ziedu kompozīciju Lisbērnas vēsturiskajos 17. gadsimta pils dārzos izveidoja Lisbērnas un Kāslrejas domes darbinieki.

© Lisburn & Castlereagh pilsētas dome

Slēgts veikals, Lisbērnas pilsētas centrs, 2020. gada marts

Valstī ieviesto ierobežojumu dēļ 2020. gada martā tika uzdots slēgt arī veikalus. Daudzi cilvēki bija ļoti nobažījušies par pandēmiju, un veikalu īpašnieki nereti skatlogos izvietoja uzmundrinošos aicinājumus, piemēram, šo: “Parūpējieties par sevi un esiet drošībā”. Lisbērnas turku frizētava pilsētas tirgus laukumā.

© Irish Linen Centre & Lisburn Museum

Bērna veļas sejas maska

Lins ir izturīgs un viegls audums, viegli apstrādājams un palīdz atbrīvoties no lieka mitruma. Tas ir viens no labākajiem audumiem sejas maskām vai aizsegiem. Arī Ziemeļīrijā cīņā ar Covid-19 pandēmiju tika noteikts, ka sejas masku nēsāšana slēgtās sabiedriskās vietās ir obligāta.   

© Irish Linen Centre & Lisburn Museum

Alkoholu saturošs roku dezinfekcijas līdzeklis, 2020. gada aprīlis

Pandēmijas sākuma dienās bija milzīgs pieprasījums pēc alkoholu saturošiem roku dezinfekcijas līdzekļiem. Daudzas dzērienu darītavas pārtrauca ražot alkoholiskos dzērienus un sāka pārdot roku dezinfekcijas līdzekļus ar savu preču zīmi. Netālu no Krosgāras esošā “Shortcross Gin” darītava savus produktus realizēja tiešsaistē.

© Irish Linen Centre & Lisburn Museum

Antverpenes cietumu reklāmkarogi

Četrus transparentus izgatavojuši Beheinestrātas cietuma darbinieki un ieslodzītie. To mērķis bija paust solidaritātes un empātijas vēstījumu — labas veselības vēlējumu visiem.

2020. gada 15. marts — 16. maijs

Savākšana. MA, inv. nr MAS.0328.002

© Antverpenes cietuma darbinieki un ieslodzītie

Pilsētas sporta zāle

“Beerschot Atletiek” un “Buurtsport Kiel en Hoboken” izstrādāja sporta trasi pāri Ķīles apkaimei. Idejas autori ieteica vingrinājumus, ko ikviens var izdarīt dažādās sabiedriskās vietās, izmantojot soliņus, kāpnes utt.

2020. gada 20. aprīlis

© Beerschot Atletiek, Buurtsport Kiel en Hoboken

Pastaigas Meirā

Kad ierobežojumi tika atcelti, durvis atkal vēra veikali Meiras iepirkšanās ielā. Tirgotāji veica visus iespējamos drošības pasākumus. Pašvaldība izveidoja ceļa marķējumus, lai nodrošinātu cilvēku plūsmas kontroli un fizisku distancēšanos.

2020. gada 31. martā

Savākšana. FelixArchief, inv. 2876#82

© Thomas Heuser

Iftars “uz riteņiem”

Šā Ramadana laikā ticīgajiem nebija iespējams svinēt iftaru jeb brīdi, kad pēc saulrieta visi kopīgi var ieturēt maltīti, ar ko beidzas dienas gavēnis. Tāpēc daži dievnami, piemēram, Elfathas mošeja, piegādāja iftara maltītes ar kravas velosipēdiem vientuļiem vai trūcīgiem cilvēkiem.

2020. gada 12. aprīlis — 13. maijs

Savākšana. FelixArchief, inv. 2920#6

© Dienst Levensbeschouwingen un Mosque El Fath

“T Akkoord atskaņo “De Fontein” mūziku

Tā kā vecāka gadagājuma cilvēki izrādījās neaizsargātākie koronavīrusa pandēmijas apstākļos, daudziem aprūpes centru un dzīvokļu iedzīvotājiem bija jāpaliek mājās. Ievērojot pienācīgu fizisko distanci, mūzikas grupa “t Akkoord” sniedza koncertu “de Fontein” aprūpes nama priekšā, lai ar mūziku palīdzētu cilvēkiem aizmirst ikdienas rūpes.

2020. gada 10. maijā

Savākšana. FelixArchief, inv. 2893#2

© Fanfare’t Akkoord — Diana Van Strijdonck

Komponentes Zitas Bružaitas gabals “Brīdinājums”

Kad 16. martā tika izziņota karantīna, komponente Zita Bružaitė sāka veidot jaunu laikmetu “Brīdība” (Lith. Nerimas). Katru dienu viņa šim darbam veltīja vismaz pusstundu. Bružaites muzejam ziedotais kompozīcijas manuskripts atspoguļo dažādus noskaņojumus un situācijas, kādas māksliniece pieredzēja katru karantīnas dienu.

© Lietuvas Nacionālais muzejs

T kreklis

Pavadot laiku mājās, Gintautė koncentrējās uz savu iecienīto vaļasprieku, izšuvumiem. Jautājusi saviem draugiem par Instagram, kas viņiem atspoguļo pašreizējo situāciju, viņa izdalīja trīsdesmit trīs dažādus karantīnas stāstus par savu veco T-kreklu. Stāstos attēlotas dažādas simboliskas idejas, nostalģiskas lietas un arī tādas mirkļa aktualitātes kā tualetes papīrs un respiratori. Kad kāda sekotāja lūdza viņai izšūt kaut ko maģisku, viņa nolēma to interpretēt, izmantojot attēlu “koronavīruss stikla burkā”. T-kreklu muzejam izsniedza Gintautė Riabovaitė. 

© Lietuvas Nacionālais muzejs

Ķiršu ziedēšana tiešsaistē

Pavasaris ir laiks, kad visi Viļņas iedzīvotāji dodas uz tā sauktajiem sakuras dārziem, lai apbrīnotu ziedošos kokus. Tomēr šopavasar ar mērķi aizsargāt cilvēkus un ierobežot neizbēgamo pulcēšanos Viļņas pilsētas pašvaldība sadarbībā ar telekomunikāciju uzņēmumu “Telia” dārzos uzstādīja kameras un organizēja ķiršu koku ziedēšanas tiešraides tīmeklī. Informatīvo zīmi muzejam ziedoja Viļņas pilsētas pašvaldība.

© Lietuvas Nacionālais muzejs

Biļeti no Bali

2020. gada martā, kad lielākā daļa valstu pēkšņi slēdza robežas, ceļotāji saskārās ar milzu problēmām. Lietuvas Republikas Ārlietu ministrija sāka organizēt repatriācijas lidojumus no vietām, kurās bija iestrēdzis visvairāk valsts iedzīvotāju. Pēdējais lidojums no Bali salas notika 28.-29. martā. Biļetes muzejam nodeva Ugne Karaliunaite, kura ar šo lidojumu atgriezās mājās.

© Lietuvas Nacionālais muzejs

Sejas aizsargu šablons

Vīrusa infekcijas straujās parādīšanās un izplatīšanās laikā Lietuvas veselības aprūpes iestādēm nebija pietiekami daudz aizsardzības līdzekļu, savukārt šādu aizsarglīdzekļu iegāde kļuva gandrīz neiespējama. Reaģējot uz šo situāciju, Robotikas skola izstrādāja veidni sejas aizsargu drukāšanai ar trīsdimensiju printeriem, un uzņēmumi un privātpersonas to izmantoja, lai ļoti īsā laikā izgatavotu vairāk nekā 50 tūkstošu sejas aizsargu veselības aprūpes darbiniekiem. Paulius Briedis (Všθ Robotikos mokykla) šo paraugu ziedoja muzejam.

© Lietuvas Nacionālais muzejs

Kāmīša krājumi

Šī Vācijā par “kāmīša krājumiem” dēvētā paciņa tika nosūtīta koronavīrusa pandēmijas laikā kā alternatīva dzimšanas dienas dāvana, kad fiziski apmeklējumi vienkārši nebija iespējami. Tajā bija divi tualetes papīra ruļļi, liels makaronu un pārtikas kārbu iepakojums — lietas, kas bija īpaši noderīgas laikā, kad Vācija ieviesa pirmos koronavīrusa ierobežošanas pasākumus. Tolaik lielveikalos daudz kas bija pilnībā izpirkts. Sūtītājs bija “Uzņēmums “Kāmītis” Kāmīšu ielā Kāmju pilsētā”.

Amberga, 2020. gada 18. aprīlis

© Margit Haberberger (Museum Foundation Post and Telecommunications)

Pateicības pastkarte pastniekam

Uzņēmums “Deutsche Post AG” saņēma šo pašgatavoto pastkarti kā pateicību saviem pastniekiem, kurus īpaši nesaudzēja arvien pieaugošais vēstuļu un paku apjoms koronavīrusa pandēmijas laikā. Koronavīrusa ierobežošanas pasākumu dēļ daudzas mājsaimniecības arvien biežāk izvēlējās pasūtīt preces ar piegādi mājās. Tieši kopš šā laika izplatījusies arī kārtība, ka sūtījumi bieži tiek piegādāti bezkontakta ceļā. Savukārt šī pastkarte ir jauks pateicības un solidaritātes žests pastniekiem, līdzīgi kā savulaik populārie ikvakara aplausi veselības aprūpes speciālistiem. Uz pastkartes attēlots dekors ar apsnigušu Ķelnes katedrāli.

Ķelne, 2020. gada 30. marts

© Deutsche Post (Museum Foundation Post and Telecommunications)

Ārkārtas laika dienasgrāmata

Mākslinieka Hasso fon Henninges publicētajā krājumā apkopoti 20 autoru darbi, kuri apraksta ikdienas pieredzi, rutīnu un iespaidus koronavīrusa pandēmijas laikā martā un aprīlī. Tās bija nedēļas, ko apzīmogoja stingri pasākumi cīņai pret koronavīrusu un cilvēku pašizolācija. Autori savus iespaidus pierakstījuši daļēji ar roku, daļēji digitāli. 260 lappušu darbs izdots 32 eksemplāros.

Nirnberga, 2020. gada marts/aprīlis

© Hasso von Henninges (Museum Foundation Post and Telecommunications)

Koronavīrusa laiku pastkartes

Mākslinieces Suzannas Šatmanes izdomātā akcija tika organizēta pa pastu: viņa ģimenei un draugiem sūtīja ar akrila krāsu krāsotas vecas pastkartes, lūdzot tās mākslinieciski pabeigt un nosūtīt atpakaļ. Vairāk nekā 50 visu vecumu cilvēki uz to atsaucās un nosūtīja viņai atpakaļ savu darbus. Pastkaršu galerija rāda plašu motīvu un izmantoto metožu klāstu — no ūdenskrāsām līdz fotogrāfijām, no ekspresionisma līdz mūsdienu ikonām. Tapusi arī akcijas “karšu tūre” un pašsacerēta dziesma.

Nirnberga, 2020. gada marts/jūnijs

© Susanne Schattmann (Museum Foundation Post and Telecommunication)

Individuāli izstrādātas instrukcijas par to, kā senioriem izmantot “Skype” un “iPad”

Koronavīrusa pandēmija strauji veicinājusi digitalizāciju. Tikšanās ierobežojumu dēļ liela daļa cilvēku kontaktu arvien vairāk novirzīta uz digitālajiem kanāliem. Lai varētu turpināt sazināties ar saviem astoņdesmitgadīgajiem vecākiem, arī K. Rauhs viņiem nopirka “iPad” planšetdatoru. Tā kā vecākiem nebija nekādas pieredzes nedz ar datoriem, nedz viedtālruņiem vai internetu, viņu dēls izstrādāja vienkāršu lietošanas instrukciju, ko kopā ar ierīci nosūtīja vecākiem pa pastu. Viņš izskaidro, kā lietot gan pašu ierīci, gan ziņojumapmaiņas lietotni “Skype”.

Dortmunde, 2020. gada 22. marts

© C. Rauch (Museum Foundation Post and Telecommunications)

Tandle kalni

No pārpilniem parkiem, rotaļu centriem un bērnu klubiem uz plašiem laukiem, zāles vāliem, debesīm un telpu. Tandle Hills parks bija, ir un būs mūsu svētvieta. Bērniem ir vajadzīga brīva neierobežota telpa, laiks un rotaļāšanās bez mājas, pieaugušo un apkārtējās pasaules noteikumiem. Kad visa kļuva par daudz, tas mūs dziedināja.

© Claire Iberson

Bērnu nodaļas medmāsas ar izdekorētiem sejas vairogiem

Oldhemas izolācijas laiku muzejs ir digitāls projekts, kura ietvaros tika vākti momentuzņēmumi, kas atainoja dzīvi vietējā apkaimē Covid-19 pandēmijas laikā. Vietējā sabiedrība tika aicināta palīdzēt iemūžināt un izpētīt šo laiku, lai Oldhemas nākamajām paaudzēm nodotu digitālu laika kapsulu.

© Lucy Lees

Rotaļu lācītis logā

Oldhemas galerija sarīkoja deviņas digitālās izstādes: “Dzīve izolācijā”, “Laipnība”, “Priekšmeti”, “Darbība”, “Pārmaiņas”, “Vēstis”, “Daba”, “Sports” un “Darbs”. Augustā viņi lūdza arī rakstus — cilvēku “Rokasgrāmatas”

© Helen Hopkins

Socializēšanās, ievērojot sociālo distancēšanos

Līdz šim 80 cilvēki ir iesūtījuši vairāk nekā 300 attēlus un rakstītus tekstus, kas veido pamatu izcilam arhīvam, kuru galerija varēs izmantot, lai vēstītu nākamajām paaudzēm, kāda bija dzīve šajā apkaimē globālās pandēmijas laikā.

© Jane Whittaker

Pēkšņi un sagādāt!

Meitene, kuras vecāki pandēmijas laikā veic sabiedrībai svarīgu darbu, turpina apmeklēt skolu. Attēlā: brīdis fiziskām aktivitātēm skolas pagalmā.

© Alexandra Park Junior School, Oldham

Corona Solidaritätsband

Šādu aproci Lihtenšteinas Sabiedrības ministrija izsniedza valsts pārvaldes darbiniekiem. Uz tās attēlotas piktogrammas ar higiēnas pasākumiem, kurus ievērojot, iespējams, varētu panākt vīrusa izplatības samazināšanos.

© Lihtenšteinas Valsts muzejs

Robežšķērsošanas punkts

Fotogrāfija uzņemta Lihtenšteinā Ruggelas kopienā uz robežas ar Austriju laikā, kad robeža tika slēgta. Uzraksts vēstī: “Robežšķērsošanas punkts ir slēgts visiem transportlīdzekļiem un gājējiem”.

© Sven Beham

ESno Vaduzas — “Bus stop”

Autobusa pietura Vaducas pašvaldībā: sabiedriskā transporta autobuss un plakāts ar informāciju par aizsardzības pasākumiem, kas jāievēro pasažieriem un autobusu vadītājiem

© Sven Beham

Ruggell iespaidi — “Posters”

Rugelas pasta nodaļa.

Kreisajā pusē: Informācija par saīsinātu darba laiku no 20.4.2020. Pirms tam pasta nodaļa bija slēgta.

Labajā pusē: Brīdinājums par distances ievērošanu un lūgums norēķinoties, cik vien iespējams, neizmantot skaidru naudu.

© Sven Beham

Gesperrt Poster Gemeinde Balzers

Laikā no 2020. gada marta vidus līdz maija vidum Lihtenšteinas pilsētiņā Balcersā bija slēgti visi publiskie sporta un rotaļu laukumi. Pie katra no slēgtajiem laukumiem bija izvietots šāds plakāts.

© Lihtenšteinas Valsts muzejs

Jenny Mclean atceras Nidiya

“Robežas ceļa piešķīrumi” ir simts pagalmu pāris, no kurienes es dzīvoju. Vakar tur satiku kādu vīru — Toniju Maklīnu no Jamaikas. Sākām sarunāties par šo projektu. Tonijs pastāstīja, ka viņa sieva Dženija aizgājusi uz savas labākās draudzenes Nidijas bērēm. Nidijas dzīvību bija laupījusi Covid-19 slimība. ES sarunājos ar viņu šorīt, un viņa teica, ka priecāsies par tērzēšanu pie piešķīrumiem, jo tur atrodas daudz nemieru. Savas labākās draudzenes bērēs, atceroties 33 gadus ilgušo draudzību, viņa jutusies teju vai fiziski slima. Šķiet, ka Volverhemptonas pilsētā vīrusa izraisītā slimība vissmagāk skāra melnādainos un Āzijas izcelsmes iedzīvotājus.

© Anand Chhabra, Volverhampton.

Anand bija viens no 10 māksliniekiem, kurus pasūtīja Historic England

Klēpj. NHS

Viens no projektā iesaistītajiem 10 māksliniekiem — Roy Mehta — izvēlējās šo fotoattēlu iekļaušanai kolekcijā “10 Londonas piepilsētu ainas”. Viņš sacīja:  “Mans izvēlētais attēls ir šāds: “Shuvaseesh Das, Clap For NHS London”. Man patika arī daži citi attēli, taču šajā fotogrāfijā iemiesojas izolācijas realitāte, kā to izjuta ļoti daudzi cilvēki. Kadrējums ļauj abus attēlā saskatāmos cilvēkus redzēt kontekstā, un aplausi uz balkona var nozīmēt tikai un vienīgi atbalstu medicīnas darbiniekiem. Fotogrāfiju vēl izteiksmīgāku padara nomāktā izteiksme cilvēku sejās.

© Shuvaseesh Das, Londona

Laistīšanās ar ūdeni, ievērojot sociālo distancēšanos

Līksma izprieca karstā pavasara dienā. Divatā izcīnīta ūdens kauja, līdz ūdens spaiņi tukši un paši cīnītāji izmirkuši līdz pēdējai vīlītei. Bezrūpīgā ķiķināšana un sašutušie spiedzieni vedina domāt gan par aizgājušiem laikiem, gan par to, ka reiz atkal būs kā agrāk.

© Ali Hood — Plymouth

Ali ir viena no gandrīz 3000 cilvēkiem, kuri iesniedza attēlus šai kolekcijai. Viņas fotogrāfija ir viens no 10 darbiem, kuri tika izraudzīti no Dienvidrietumu reģiona.

Džuljeta, Džuljeta (ielas skaņas)

Iestājoties pavasarim un dienām kļūstot saulainākām un siltākām, vaļas brīži dārzā man kļuvuši par vistīkamāko atpūtas veidu. Ierobežojumi, ko pavadīja simptomu izvirdums, nozīmēja, ka šis mazais, sirdij dārgais zemes pleķītis man atkal kļuva par to drošo patvērumu, kāds tas man vienmēr bijis. vieta, kur atkal atrasties pasaulē, ir tikai vējš, slaveni putni, bērnu vēdera tērps vai aizvērtas acis pret pavasara sauļošanos. Un, ņemot vērā, cik saspiesti mēs šeit dzīvojam, iespēja būt šādā miera ostā patiešām ir brīnums.

© Bella Milroy, Chesterfield, Derbyshire.

Bella bija viens no 10 māksliniekiem, kurus pasūtīja Historic England

Vienlaicīga matu griešana

Divu kaimiņos esošu māju dārzos vienlaikus notiek matu griešana. Labajā pusē redzamais dārzs pieder štata fotogrāfam Alun Bull.

© Vēsturiskā Anglija

Fotogrāfs — Alun Bull, Šefīlda

Alun ir viens no “Historic England” rezidējošiem arhitektūras fotogrāfiem.

Aizsargmaska

Šī aizsargmaska tapa Covid-19 veselības krīzes kontekstā, un tās dizainu izstrādāja cepurniece Isabelle Mathieu Ljēžas provincē. Šī izveide tika izstrādāta, lai nodrošinātu saziņu ar nedzirdīgiem, vājdzirdīgiem vai vājdzirdīgiem cilvēkiem. Projektā līdzdarbojās uzņēmums “Relab de Liège”, kas uzņēmās piegriezt materiālus, izmantojot lāzertehnoloģijas, lai auduma malas salaiduma vietā ar caurspīdīgo vairogu nedriskātos.

© Isabelle Mathieu, Ljēžas province, Valonija, Beļģija

Bez skūpstiem, bet sirsnīgi!

Piespraude veidota ar mērķi mudināt cilvēkus koronavīrusa krīzes laikā ievērot sociālo distancēšanos.

Piespraudi metālapdrukas tehnikā veidojis Valonijas Sadzīves muzejs.

Viss būs labi — goda vārds!

Ar roku darināts dekoratīvs panelis, kas vēstī par cerību koronavīrusa krīzes uzspiesto ierobežojumu laikos.

© Valentine Paquay

Pēc lietus... saule paliek mājās!

Šo paneli pārvietošanās ierobežojumu laikā uzzīmēja kāda mamma kopā ar saviem bērniem Un katru dienu izlika to mājas fasādes puses pirmā stāva logā.

© Julie Sohier

Skrituļdēļu vietā — tukšums

2020. gada marta beigās, sākoties ierobežojošiem pasākumiem Apvienotajā Karalistē, vairs nenotika gandrīz nekas, Tostarp arī ierastās izklaides. Attēlā redzams tukšs skeitparks South Inch parkā Skotijas pilsētā Pērtā.

Fotogrāfija: Mark A Hall, Perth Museum & Art Gallery, Culture Perth & Kinross, Perth, Skotija

Rūķīši un varavīksne

Drīz vien pēc tam, kad stājās spēkā ierobežojumi un bērniem tā vietā, lai ietu uz skolu, nācās palikt un mācīties mājās, daudzas ģimenes mēģināja izteikt savas emocijas (cerības, bailes) ar mākslas palīdzību — tā tapa rotaļīgi darbi, kuri bija aplūkojami māju logos.

Fotogrāfija: Mark A Hall, Perth Museum & Art Gallery, Culture Perth & Kinross, Perth, Skotija

Grafiti noteikumi OK?

Cilvēkiem aptuveni divus mēnešus pakļaujoties stingriem ierobežojumiem, līdzās plaši jūtamajai empātiskajai reakcijai bija vērojami arī nenopietna rakstura protesti. Šis grafiti tika izveidots zem A9 tilta pār Almond upi Inveralmond, Pertā, Skotijā.

Fotogrāfija: Mark A Hall, Perth Museum & Art Gallery, Culture Perth & Kinross, Perth, Skotija

Krīta zīmējumi uz ielām

Pārvietošanās ierobežojumu laikā bērni no jauna atklāja dažus tradicionālus veidus, kā spēlēties tuvāk mājām. Daudzviet uz ielām un ietvēm parādījās ar krītu sazīmētas klasītes un citi zīmējumi, piemēram, šeit — Skotijas pilsētas Pērtas centrā.

Fotogrāfija: Mark A Hall, Perth Museum & Art Gallery, Culture Perth & Kinross, Perth, Skotija.

Izkrāsoti akmentiņi

Tuvojoties ierobežojumu perioda beigām, sākās jauna iniciatīva — bērni pie savām skolām sāka izvietot izkrāsotus akmentiņus, tādējādi izrādot, ka solidarizējas ar citiem un tos atbalsta.

Attēlā redzams fragments no akmentiņu virknes — tā dēvētā ģimeņu karantīnas kāpura —, kas atrodas pie Monkrīfes pamatskolas Pērtā, Skotijā.

Fotogrāfija: Mark A Hall, Perth Museum & Art Gallery, Culture Perth & Kinross, Perth, Skotija

“No Budapeštas”

Kad cilvēki sāka izpirkt tukšus visus veikalus, arī es gribēju pienācīgi nodrošināties — protams, sev raksturīgā neparastā veidā. Nolēmu pasūtīt sev viduslaiku mēra ārsta masku. Biju pārliecināts — ja tāda bija noderīga viduslaikos, tad noderēs arī tagad. Paspēju saņemt to vēl laikus, aprīlī. Veselu nedēļu izmantoju šo masku, dodoties iepirkties, pastaigāties, braucot sabiedriskajā transportā. Lai kur arī es nebūtu gājis, sarunas apklusa, cilvēki raudzījās uz mani ar izbailēm. Profesionāli fotogrāfi joprojām aicina mani fotografēties ielu skatos. Neatkarīgi no tā, vai apkārt mums plosās pandēmija vai ne, cilvēkiem nekad nevajadzētu zaudēt humora izjūtu, pat ja šis humors ir nedaudz melns.

© Miklós Neszt

“No Mosonmagyarórvár”

Viss sākās 13. marta vakarā, kad tika paziņots, ka, sākot no pirmdienas, vairs nedrīkstēs iet uz skolu. Mēs visi domājām, ka tas nebūs ilgāk kā uz pāris nedēļām... taču maldījāmies.

Šīs maskas darinātas no lina auduma. Krāsainās bija domātas bērniem, un pārējiem — baltas, šūtas no trīskārt salocīta auduma. Ceru, ka drīz dzīve atkal atgriezīsies ierastajās sliedēs. Nu jau situācija uzlabojas, mēs drīkstam piedalīties vasaras nometnēs, un tur es atkal varēšu tikties ar draugiem!

© Léna Krisztina Czencz

“No Mezőkövesd”

Vietējā šuvēja uzšuva man masku kāzām. Laika trūkuma dēļ maska nav rotāta ar izšuvumiem. Mūsu dzimtā sievietes jau vairākās paaudzēs izšuvušas skaistas kleitas un ornamentus “Matyó” tehnikā.

Kāzas notika 21. martā Mezēkevešdā. Šajā dienā mana draudzene Beāta Geržeņa kļuva par manu sievu, iegūstot uzvārdu Kiss. ) Drošības pasākumu dēļ šajā dienā mums bija tikai daži viesi, tāpēc tā bija ne vien dīvaina, bet arī pārsteidzoša atmiņa.

© József Kiss

“No Debrecen”

Vietējās ziņās un internetā bijām lasījuši, ka valdība aicina iedzīvotājus palīdzēt šūt maskas. Nosūtījām reģistrācijas e-pastu, saņēmām apstiprinošu atbildi no viena no Debreceņas pašvaldības centriem, un viņi mums piegādāja visu maskām nepieciešamo audumu, gumijas aukliņas un piegrieztni. Viss bija pavisam vienkārši. Mans vīrs zīmēja dizainparaugu, mans dēls (ar samazinātu darbspēju) tos nogrieza un beigās pievienoju nepieciešamos šuvjus. Dažās dienās mēs ražojām vairāk nekā 150 masku. Tas ne tikai sagādāja prieku, bet arī bija ļoti noderīgi!

© Mária Hajduné Ferenczi

“No Herendas”

Esmu no Herendas. Sadarbojoties ar vairākiem palīgiem, šūšanas darbnīcām un sponsoriem, mēs Vesprēmas apgabalā kā brīvprātīgie uzšuvām aptuveni 50.000 masku un tās par velti izdalījām cilvēkiem. Lielāko daļu dabūja slimnīcas un aptiekas.

© Katalin Orbán

Jauns citāds

Mēs aicinājām apmeklētājus mums nosūtīt fotogrāfijas ar maskām. Šīs maskas ir obligātas, un tāpēc tās nosaka jaunas sejas sabiedriskās vietās.

© Paloma Sánchez

Slēgt mantojumu

Laikā, kad pārvietošanās bija ierobežota, mēs lūdzām cilvēkus iedomāties, ka viņu māja ir muzejs, un atsūtīt mums video, kurā viņi stāsta par savu “iemīļotāko eksponātu”. Alfonso mums pastāstīja, ka video redzamā cepure ir saistīta ar daudzām atmiņām par viņa dzimteni Venecuēla.

© Alfonso Hernández

Antropoloģija krīzes laikam

Pārvietošanās ierobežojumu laikā vairāk nekā 20 antropologi sadarbojās ar muzeju, sniedzot skaidrojumus par to, kas notiek un kādas izmaiņas cilvēku dzīvē varētu būt gaidāmas pēc tam, kad šos ierobežojumus atcels. Viņu raksti ir publicēti muzeja tīmekļa vietnē. Šis attēls parādās Alvaro Alkonadas rakstā “Sastindzis pārdomu laikā”.

Uzraksts vēsta “Neaiztiec mani! Man varētu būt vīruss!”

© Álvaro Alconada

Logi uz pasauli

Garajās nedēļās, kad spāņiem bija jāpaliek mājās, lai izvairītos no saslimšanas ar Covid, par to, kas notiek ārā — viņu ielā vai rajonā — varēja uzzināt, vienīgi skatoties pa logu. Tāpēc mēs viņiem lūdzām atsūtīt savas fotogrāfijas. Šajā fotogrāfijā, ko Ana uzņēmusi pa savu logu, ir parādīts, ka, pat ja esam ieslēgti četrās sienās, joprojām varam redzēt varavīksni. 2020. gada aprīlis — maijs

© Ana Gil

Jauna ikdienas dzīve

Mēs arī aicinājām cilvēkus sūtīt mums fotogrāfijas, kurās dokumentēta atgriešanās ārpasaulē un parādīts, ko katrs dara savā apkaimē, kas nevienam nebija pieejama vairākus mēnešus. Anhela atsūtīja fotogrāfiju, kurā viņa pirmo reizi pa ilgiem laikiem apmeklē baznīcu.

© Ángel Villa

Poikkeusliike (“ārkārtas kustības”) kopienas dejas pasākuma dalībnieki Ruoholahti rajonā Helsinkos, 2020. gada 27. marts. Cilvēki no visas Somijas piedalījās tiešsaistes deju pasākumā, noteiktā laikā dejojot 20 minūtes pašu izvēlētā vietā.

© Mikko Patrikainen, Somijas kultūras mantojuma aģentūra

Sienas gleznojums Superhoitaja (“Supermedmāsa”) ir tapis pateicībā medmāsām par darbu koronavīrusa pandēmijas laikā. Šis Molotow Finland radītais grafiti mākslas darbs ir cieņas apliecinājums veselības aprūpes darbiniekiem un atrodas Helsinku Vallilas rajona Konepajas kvartālā, 2020. gada 28. aprīlis.

© Sakari Kiuru, Somijas kultūras mantojuma aģentūra

Vakara sadziedāšanās pansionātā Loppukiri (“Finiša taisne”) Helsinku Arabianrantas rajonā 2020. gada 19. martā. Pansionāta iemītnieki, kuriem jau ir vairāk nekā 70 gadu, koronavīrusa pandēmijas laikā izvairījās no fiziskas saskares.

© Hannu Häkkinen, Somijas kultūras mantojuma aģentūra

Helsinku Vācu skolas (Deutsche Schule Helsinki) 3.B klases vides mācības nodarbība Sinebričofas parkā, 2020. gada 26. maijs. Kad maija vidū atkal tika atvērtas skolu telpas, dažas stundas notika ārā, bet dažas — iekštelpās. Fonā redzams īpašo izglītības vajadzību skolotāja Anmola Dogara.

© Sakari Kiuru, Somijas kultūras mantojuma aģentūra

Spītējot koronavīrusam, organizācija Hurstin apu (“Hursti palīdzība”) izdalīja pārtikas produktus nabadzīgiem un nelabvēlīgā situācijā nonākušiem cilvēkiem Helsinku Kallio rajonā, 2020. gada 17. aprīlis. Pārvietošanās ierobežojumu dēļ rindas tika pārtrauktas un pārtika tika izdalīta ikreiz, kad cilvēki to lūdza. Labdarības organizācija visu gadu izplata pārtikas un apģērbu pakas tiem, kam tās ir vajadzīgas, un organizē dažādus pasākumus.

© Sakari Kiuru, Somijas kultūras mantojuma aģentūra

Uzliesmojot koronavīrusa pandēmijai, mēs Slovēnijas Etnogrāfijas muzejā kā sociāli atbildīgas iestādes darbinieki sev uzdevām jautājumu par to, kā uz to reaģēt un, galvenokārt, kā mēs varētu palīdzēt cilvēkiem konkrētajā situācijā. Mēs nolēmām sākt vākt jokus, ko jau bijām sākuši cits citam pārsūtīt. Šādi mēs vēlējāmies ienest nedaudz prieka cilvēku dzīvēs un atvieglot viņu ikdienas bažas, bailes un uztraukumus, kas saistīti ar slimību, izolāciju un vientulību.

© Blaž Verbič

No otras puses, mēs arī vēlējāmies piefiksēt pašreizējo situāciju, kas valda sabiedrībā, jo joki ir daļa no mūsu garīgā kultūras mantojuma. Viens no jokiem saka, ka, ņemot vērā to, cik daudz joku cilvēki sūta cits citam, šī ir vispriecīgākā pandēmija, ko kāds jebkad ir piedzīvojis. Bet cits — joki par koronavīrusu izplatoties ātrāk nekā pats vīruss.

© Blaž Verbič

Joku stāstīšana ir mutvārdu tradīcija, taču situācijā, kad visi bija spiesti palikt mājās, šī tradīcija pārcēlās uz internetu un citiem mūsdienu saziņas līdzekļiem.

© Blaž Verbič

Divu mēnešu laikā esam savākuši vairāk nekā 1000 joku, un to izlase pašlaik ir aplūkojama datorprojekcijā, kas pieejama galvenajā muzeja zālē un ārējā stendā muzeja priekšā, kur mēs katru nedēļu rakstām jaunus jokus. Vasaras muzeja nakti 20. 2020. gada jūnijā mēs gatavojam izstādi “Koronski humor”.

© Blaž Verbič

Skats no izstādes “Koronas humors: Joki Covid-19 pandēmijas laikā (sadaļa “Mācīšanās mājās versus strādāšana no mājām”).

© Blaž Verbič

Sami Nasr no Co Monaghan izbauda vēso malu no automobiļa loga, braucot pēc pārvietošanās atvieglošanas.

© Amina Nasr

Monahanas grāfistē Tara Makkarona un viņas kolēģe strādā Covid-19 slimnieku palātā.

© Fiona McCarron

Ceļš Monahanas grāfistes ziemeļu daļā Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu laikā.

© Angela Ovens

Glens Mērfijs no Monahanas un viņa ģimene. Glens pārvietošanās ierobežojumu laikā, skrienot ap savu māju, noskrēja maratonu un piesaistīja vairāk nekā EUR 13,500 lielu ziedojumu darbiniekiem, kas Monahanā cīnījās ar koronavīrusa epidēmiju.

© Glenn Murphy

Maska ar izšūtu vijolīti

“Esmu liela izšuvumu cienītāja un labi apzinos, cik daudz laika ir jāiegulda, lai tos radītu. ES arī pati brīvajā laikā daudz izšuju. Maska ir rokudarbs, un tai ir divas kārtas. ES izvēlējos rotājumam vijolīti divu iemeslu dēļ: pirmkārt, tas ir viens no pirmajiem pavasara ziediem, kas parasti uzplaukst taisni ap to laiku, kad pandēmija sasniedza Ungāriju, un, otrkārt, vijolīte simbolizē atdzimšanu un cerību, kas mums vajadzīga cīņā pret vīrusu.”

© Márta Halászné Magyar

Tehnoloģija un jaunrade

“Gan es, gan mans vīrs pārvietošanās ierobežojumu laikā strādājām no mājām. Mans ikdienas ritms bija vienlīdz līdzsvarots un diezgan nevaļīgs. Savukārt vīra darba slodze bija nevienmērīga, taču uzraudzība — stingra. Ik pa brīdim tika pārbaudīta viņa darbība datorā. Taču tas var būt kaitinoši, kad īsti nav, ko darīt, bet mājās ir daudz citu darbu. Talkā nāca koka iesmiņi. Kamēr strādāju, paliek arī otrs ekrāns. ”

Anonīma

Lieldienu rotājums

“Dekorējot māju, man patīk pavadīt laiku radoši. Šī jaunrade ir Lieldienu centrālais elements. Šobrīd mēs jau nedēļām ilgi neesam redzējuši savus ģimenes locekļus, un par ikdienas paradumu ir kļuvusi televizora skatīšanās katru dienu, lai sekotu jaunumiem par vīrusu. ES jo īpaši domāju, ka neliela humora deva ikdienu padara daudz labāku.”

© Nóra Veloz

Jēgpilnās maskas

“Tiklīdz pandēmija sasniedza Ungāriju, cilvēki kā traki izpirka maskas, tāpēc es nolēmu, ka vienīgais risinājums ir pagatavot pašai savējās. Man bija vajadzīgs augstākās kvalitātes kokvilnas krekls, un no tā muguras daļas man iznāca sešas maskas.

Fotogrāfija ar to, kas palicis pāri no krekla, ir sāpīgi zīmīga. Itālija ir mana mīļākā valsts, un tai nācās pirmajai saskarties ar vīrusu. Itāļu valodā ir frāze “dare una mano”, kas nozīmē sniegt kādam palīdzīgu roku. T-kreklam trūkst piedurknes, burtiski simbolizējot palīdzību, ko Itālija nesaņēma no tām valstīm, kuru tūristi būtībā ir šādu kreklu lielākie pircēji.”

© Katalin Zubora

Gludināmais dēlis

“Šis gludināmais dēlis pēdējo septiņu nedēļu laikā ir ieņēmis mūsu ikdienas dzīvē daudz lielāku vietu nekā visu iepriekšējo desmit gadu laikā. Tā augstums ir regulējams, tādēļ tas ir vispiemērotākais statīvs, uz kura novietot klēpjdatoru, kad manam bērnam tiešsaistē ir klavierspēles nodarbība. Gludināmais dēlis ļauj datoru novietot tieši tā, lai skolotāja perfekti redzētu ne tikai to, kā bērns sēž, bet arī to, kā darbojas pirksti. Šī iemesla dēļ vien bija vērts to iegādāties.”

© Emőke Nagy

Kopā, bet šķirti

Meita runā ar māti pa telefonu. Māte dzīvo pansionātā, bet abām izdevās tikties, ievērojot noteikumus un sociālo norobežošanos.

© Naja Christiansen

Doties uz sākumu

Lieldienu brīvdienās mazapdzīvota vieta Dānijā piedzīvoja milzīgu ļaužu pieplūdumu, kas devās pastaigās pa vietējām dabas takām, lai gan saskaņā ar valsts noteikumiem visiem vajadzēja palikt mājās. Kādu vietējo iedzīvotāju šie ļaužu pūļi satrauca, tāpēc viņa izlika uz ceļa zīmi, kurā bija teikts: “Brauciet taču mājās!”. Tā kā viņas kaimiņi par to bija ļoti sašutuši, viņa galu galā zīmi noņēma. 

© Anne-Mette Marchen Andersen

Dzimšanas diena

Dzimšanas diena bez viesiem! Aprūpes nami tika slēgti, un apmeklētājiem tika liegta piekļuve vīrusa dēļ. Tādēļ Grētas Gertsenas ģimene 2. aprīlī sapulcējās pie pansionāta, lai atzīmētu viņas 91. dzimšanas dienu. Grēta svinībās piedalījās, sēžot pie loga.

Anonīma

Medicīnas māsa

Katru dienu muzejs apkopo ziņas no cilvēkiem, kuriem ir sajūta, ka viņu dzīve pēkšņi ir apgriezusies kājām gaisā. Charlotte Høj Opheim-Winje parasti ir ortopēdiskā ķirurģijas māsa, bet pēc dažām dienām viņa ir pārkvalificēta, lai ārstētu koronas pacientus Farsø slimnīcā. Viņas stāsts tagad ir iemūžināts un būs pieejams nākamajām paaudzēm.

Anonīma

Netto

Pie lielveikalu un pārtikas veikalu ieejas klientus sagaida uzraksti ar informāciju par to, kā rūpēties citam par citu un veikala darbiniekiem un ievērot distanci. Turklāt veikali cilvēkus informē arī par to, ka nav iemesla pirkt vairāk nekā nepieciešams un veidot krājumus, jo preces joprojām tiek piegādātas katru dienu. Uzraksti un brīdinājumi ir svarīga daļa no mūsu muzeja uzkrātās dokumentācijas par šo ārkārtīgi īpašo situāciju. Vēlāk daži no tiem nonāks muzeja kolekcijā. Turklāt muzejs sadarbojas ar pašvaldību un vāc lēmumu kopsavilkumus un citus svarīgus pašvaldības dokumentus.

Anonīma

Østerbrogade

Tukšas ielas un pilsētas. Cilvēki paliek mājās, un arī šī parādība tiek dokumentēta liecībās, ko šobrīd vāc mūsu muzejs.

Anonīma

Fakti

Roku dezinfekcijas līdzekļi, plastmasas cimdi un norādes par to, kā uzvesties lielveikalā, tostarp arī informācija par to, cik cilvēku vienlaikus drīkst atrasties veikalā. Iepirkšanās pēkšņi ir riskants uzņēmums, nevis vispār, kā tas bija agrāk. To pašlaik dokumentē muzejs, kas uzskata, ka Covid-19 krīze ir unikāla iespēja dokumentēt vēsturi, kāda tā notiek jau tagad. Muzejam ir ļoti svarīgi attēlot visas notiekošās pārmaiņas.

Anonīma

Ratiņsoma

““Agrāk” šī ratiņsoma bija simbols pārtikas iegādei, kas vienmēr bija “jādara” nedēļas nogalē, laupot laiku citām daudz pievilcīgākām nodarbēm. Mēs to vilkām kā jūgu, un tajā redzējām tikai utilitāru priekšmetu. Tagad, pārvietošanās ierobežojumu laikā, tā ir kļuvusi par ārā došanās un piedzīvojumu simbolu.”

© Anne (Viroflay, Francija)

Veļas žāvētājs

Tā kā mana sieva (pircēju rata) strādā tāldarbā mūsu istabā, ko sauc par biroju, es dzīvoju mūsu dzīvojamā istabā, ēdamistabā... Tomēr mūsu birojs pagātnē darbojās kā: klavieru istaba, dziedāšanas istaba, datoristaba, gleznošanas telpa un reizi 2–3 dienās veļas žāvētava. Mēs ar Pūciņu tagad dzīvojam ēdamistabā/veļas žāvētavā. ES sevi mierinu ar domu, ka šajos pārvietošanās ierobežojumu laikos gludināšana ir kļuvusi lieka (...) un tādēļ mums nav jādzīvo arī veļas gludinātavā!”

© Christiane (Viroflay, Francija)

Mobilais tālrunis

“Kopš sākušies pārvietošanās ierobežojumi, mobilais telefons man ir kļuvis ļoti svarīgs, jo ar to es varu piezvanīt ģimenei, draugiem... Pa mobilo telefonu es arī sazinos ar savu skolotāju. Nedēļas nogalē pirms pārvietošanās ierobežojumu ieviešanas man saplīsa iepriekšējais telefons, un trešdien pēdējā brīdī, pirms pusdienlaikā tika slēgti veikali, man izdevās nopirkt jaunu. ES ierados veikalā plkst. 11.00. Phew!

© Louane (Anderlecht — Beļģija)

Slazds 2020/neesmu klāt 2020. gadā

“Lai gan manu vecāku māja ir daudz lielāka nekā studija Bukarestē, kurā dzīvoju pirms karantīnas, man ir radusies sajūta, ka esmu iesprostota vienā no tiem lielajiem iežogojumiem zooloģiskajā dārzā, kur dzīvnieki dzīvo to dabiskajai dzīvotnei līdzīgos apstākļos, taču joprojām skumst pēc brīvības.”

© Teodora Savu (dz. 1996. g.), UNARTE Grafiskās mākslas nodaļas maģistra programmas 2. kursa studente, bakalaura grāds scenogrāfijā

Projekts “ Mājas ir visur: Ārpasaule nepastāv, 2020/Mēs Tev piezvanīsim, 2020”

“Šajā situācijā par manām vienīgajām “mājām” diemžēl ir kļuvis mans dzīvoklis. Zīmējot es varu nedaudz aizbēgt no realitātes un doties uz citām vietām, kurās valda mājīga atmosfēra. Lai gan savos darbos atveidoju vientulību un garlaikošanos, uzskatu, ka šis laiks ir bijis ļoti labvēlīgs gan mākslinieciskajai, gan cita veida izaugsmei.”

© Mălina Lorelei Fulga (dz. 1998. g.), UNARTE Grafiskā dizaina nodaļas bakalaura programmas 3. kursa studente

Pašizolācijas dienasgrāmata, fragments, 2020

“Sērija “Kāda šodien diena?” ir neliela pašizolācijas dienasgrāmata, kas atspoguļo to, kā es gandrīz mēnesi centos pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Tā sākās kā universitātes uzdots mājasdarbs, bet ir kļuvusi par vienu no visterapeitiskākajām nodarbēm, ko šo mēnešu laikā esmu darījusi.

Dienasgrāmatai ir divas daļas. pirmā daļa ir atbilde uz jautājumu “Kur es esmu?” un galvenokārt atspoguļo psiholoģiskās pārmaiņas, ko rada jaunā un ļoti atšķirīgā realitāte starp četrām sienām, kurās mēs gāja strupceļā. Otrā daļa atbild uz jautājumu “Kur es gribētu būt?”, un tajā tiek nostaļģiski dokumentētas sīkās, reiz tik ierastās vēlmes, kas šajā laikā turpina ielauzties mūsu domās.”

Diana Grigore (b. 1997), studente UNARTE — Objektu dizaina un vizuālās komunikācijas departamentā, pirmais gads, VI līmenis