Tā ir bijušā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un Eiropas vēstures nama projekta iniciatora Hans-Gert Pöttering autobiogrāfija, kas pirmo reizi publicēta angļu valodā. Tas ir gan personisks stāsts, gan vēstījums par Eiropas izkļūšanu no Otrā pasaules kara radītā haosa un naida un pēckara dalījuma starp Austrumiem un Rietumiem.
Hans-Gert Pöttering bija Vācijas Kristīgo demokrātu deputāts Eiropas Parlamentā no 1979. līdz 2014. gadam, vadīja centriski labējo PPE-ED grupu no 1999. līdz 2007. gadam un pildīja Parlamenta priekšsēdētāja pienākumus 2007.–2009. gadā. Peterings tā arī nekad neiepazina savu tēvu, kurš krita Otrā pasaules kara pēdējās dienās, un, kā viņš raksta, “tā bija tieši mana tēva nāve, kas mani motivēja veltīt dzīvi Eiropai”. Politiskās darbības sākumā viņš visvairāk ietekmējās no Konrāda Adenauera, kas bija jaunās Vācijas Federatīvās Republikas pirmais kanclers un viens no tagadējās Eiropas Savienības dibinātājiem: “šī jaunā Eiropas nākotnes koncepcija mani piesaistīja jau jaunībā”. Būdams plaši cienīts un mērķtiecīgs Eiropas Parlamenta vadītājs, H. G. Peterings nelokāmi aizstāvēja iestādes, kuras izveidotas nolūkā iedzīvināt “Kopienas metodi”, — kā viņš raksta, citējot Žanu Monē, “nekas nav iespējams bez cilvēkiem, bet nekas nav ilgstošs bez iestādēm”. Šobrīd, kad Eiropu apdraud sadrumstalotība, “Laime būt vienotiem” ir savlaicīgs atgādinājums par visu, kas ir sasniegts, un par briesmām, ko rada mūsu kopīgās vēstures aizmiršana. Grāmatas nosaukums ir aizgūts no Berlīnes 2007. gada 25. marta deklarācijā paustajiem vārdiem: “Mums — Eiropas Savienības pilsoņiem — ir tā laime būt vienotiem.”