Līdz ar Eiropas Parlamenta (EP) pilnvaru pakāpenisku paplašināšanos pēdējo gadu desmitu laikā ir vienlaikus pieaugusi gan šīs iestādes darba sarežģītība, gan paplašinājušies tās centieni panākt lielāku leģitimitāti. Abos procesos izšķirīgi svarīga ir bijusi informācijas aprites vadība divos virzienos: komiteju darba specializācija un arvien plašāka sabiedrības informēšana. Uz šo darbu balstās EP centieni kompensēt demokrātijas trūkumu Eiropas Savienības (ES) struktūrā.
No vienas puses, informācija kā darbam nepieciešams resurss palīdz veidot leģitimitāti, jo tā uzlabo darba efektivāti. Komitejām ir bijusi nozīmīga loma informācijas apstrādē, un tās ir ievērojami palīdzējušas uzlabot likumdošanas darba efektivāti. Iegūstot stabilāku vietu šajā procesā un prasot nodrošināt lielāku pārredzamību visā ES struktūrā, EP komitejas ir arī nostiprinājušas EP lomu Eiropas pārvaldībā. No otras puses, leģitimitāti palīdz stiprināt arī informācijas sagatavošana un izplatīšana par iestādes darbu, jo tādējādi tas top labāk zināms plašākai sabiedrībai. Tiešās vēlēšanas un arvien pieaugošās pilnvaras nav automātiski palielinājušas EP leģitimitāti. Tieša saziņa ar iedzīvotājiem — gan nolūkā sniegt informāciju, gan to iegūt — ir kļuvusi par svarīgu elementu centienos iegūt leģitimitāti pārnacionālā Eiropā.