Izmešana: izstāde par atkritumiem, kuras veidošanā mēģināts radīt pēc iespējas mazāk atkritumu

Izstādē, kas veidota saskaņā ar apritīguma principu, karkasu un sienu izgatavošanai un izstādes darbības nodrošināšanai izmanto materiālus, kas jau reiz ir izmantoti un tiks izmantoti arī pēc izstādes (pilnīgi apritīgi materiāli), vai materiālus, kas ir izgatavoti no atkārtoti izmantotiem vai pārstrādātiem materiāliem (pusapritīgi materiāli). Piemēram, izstādē “Atkritumi” viss karkass, kas balsta izstādes konstrukcijas un vitrīnas, ir izgatavots no sastatnēm — pilnīgi apritīga materiāla, ko būvlaukumos izmanto vairākas reizes. Izstādes stendi ir plastmasas sienas, kas izgatavotas no pārstrādātām pudelēm un maisiņiem. Tos ir plānots izmantot atkārtoti.

Muzejs sadarbojās ar Briseles praktiskā dizaina kooperatīvu “Rotor”, lai konkursā par izstādes projektēšanu un veidošanu paredzētu kritērijus, kas ļautu izvērtēt izstādes ietekmi atkritumu radīšanas aspektā. Mēs aicinājām konkursā uzvarējušo kandidātu “Ypunto Ending” iecelt apritīguma pārvaldnieku, kas būtu atbildīgs par apritīgu materiālu sagādi izstādes veidošanai. “Ypunto Ending” projekta īstenošanā iesaistīja Madrides organizāciju “Basurama” (spāņu val. “basura” — atkritumi).

“Basurama” pārstāvji Monika Gutjēreza-Herero un Manuels Polanko-Jantada uzskatīja, ka apritīguma pamatā ir “nepieciešamība sasaistīt iestādes ar pilsētvidi, kurā tās atrodas, vajadzība steidzami radīt kvalitatīvākas sabiedriskās vietas, kas atbilst arvien sarežģītākiem pilsētvides apstākļiem, iedzīvotāju individuāla un kolektīva līdzdalība kā neapšaubāms rīcības un pārvaldības instruments un, protams, atkritumu tematikas aplūkošana kā rīks, kas ļauj mums izvērtēt veidu, kādā mēs izmantojam resursus, domājam, strādājam un uztveram realitāti”.

Viņi palīdzēja mums saprast to, kādi atkritumi katru dienu rodas muzejā un kāds ir to apmērs. Gatavojoties izstādei, desmit mēnešus vācām muzeja atkritumus, un “Basurama” no tiem izveidoja pie izstādes ieejas redzamo instalāciju. Kopā ar viņiem mēs arī izpētījām apritīguma jomā pastāvošo plašo un labi savienoto cilvēku un uzņēmumu tīklu Briselē. Daudzi no tiem jau darbojas profesionālā līmenī un ir atvērti sadarbībai. Viens no šiem partneriem ir uzņēmums “Bel Albatros”, kurš darbojas platformā “RecyK”. Tas pēta lielām virsmām paredzētas plastmasas ražošanas metodes un izgatavoja mūsu izstādē izmantotos paneļus. Strādājot ar šīs jomas speciālistiem, sapratām, ka apritīgums vienlīdz lielā mērā ir gan radošs process, gan pārvaldības darbība, kas var piedāvāt mūsdienu izaicinājumiem atbilstošas estētikas risinājumus.

Ar kādām problēmām saskārāmies, lai izveidotu ne tikai apritīgu, bet arī videi draudzīgāku izstādi plašākā nozīmē? Iekļaujot izstādē vēsturiskus priekšmetus no muzeju kolekcijām ir jāievēro konservācijas prasības, kas neļāva piemērot atkārtējas izmantošanas un apritīguma principus visos izstādes elementos. Bieži vien atkārtotas izmantošanas nolūkos īrēt priekšmetus ir dārgāk, nekā tos iegādāties. Turklāt, tā kā esam Eiropas muzejs, mūsu sadarbības partneri atrodas dažādās valstīs. Tas nozīmē, ka mums jāizmanto starptautiskā transporta pakalpojumi. nācās izsludināt ES mēroga konkursu. Izstādes projektēšanai un producēšanai izvēlējāmies Spānijas uzņēmumu. eksponāti, kurus esam izstādījuši, ir atvesti no dažādiem muzejiem un kolekcijām visā kontinentā.

To, cik apritīga būs izrādījusies izstāde “Atkritumi”, precīzi uzzināsim tikai labu brīdi pēc tam, kad tā 2024. gada sākumā tiks demontēta. Veidot “zaļākas” izstādes nav vienkārši, taču mēs noteikti esam sākuši pievērst uzmanību materiālu atgūšanai, pārveidošanai un atkārtotai izmantošanai. Tas būs ilgs un paškritisks pilnveides process, kas būs pilns izmēģinājumu un kļūdu, taču mēs ceram, ka šajā procesā nonāksim pie sociāli un ekoloģiski taisnīgākiem darbības modeļiem.

Vāka attēls: Ragu Venusa uzstādīšanas laikā — Michelangelo Pistoletto jaukta plašsaziņas līdzekļu skulptūra

Galerijas attēli: ES, Eiropas Parlaments