Atkritumi

Izstādē “Atkritumi” ir vēsturiskā perspektīvā skatīts atkritumu jautājums Eiropā. Izstādei ir četras daļas: Vai tevi izteicāt par atkritumiem?No resursa līdz atteikšanai (1800–1945), “Trowaway Europe” (1945. gads), “Dzīvs ar atkritumiem”.

Izstāde

Tiešsaistes platformā “Atkritumi” tiek piedāvāts transnacionāls un starpdisciplinārs skatījums par atkritumu tematiku. Apmeklētāji var meklēt, iepazīt un kopīgot bagātīgo audiovizuālo un tekstuālo materiālu, ko kopīgi izstrādājuši desmit Eiropas muzeji.

Tiešsaistes platforma

Projektā “Atkritumi” iekļautie materiāli un īstenotās darbības ir veidotas, apkopojot ieguldījumu, ko sniegušas vairākas kopienas, tostarp cilvēki, kas ir tieši iesaistīti atkritumu savākšanā, pārstrādē, atkalizmantošanā un samazināšanā Briselē.

Jomas speciālistu viedoklis

Fotogrāfija © Tatiana Tumashik

“Trowaway” mācību piedāvājumā ir iekļauta uz apmeklētājiem vērsta pieeja, kā arī skolu darbsemināri, interaktīvi pasākumi un iesaistošu pasākumu programma.

Mācības

Šajā publikācijā dots vārds projekta sagatavotājiem: kuratoriem un muzeju pedagogiem, izstādes dizaineriem, kā arī vietējiem ekspertiem atkritumu jomā. Akadēmisko aprindu pārstāvji izklāsta, kāds ir viņu skatījums uz atkritumu tematiku no vēstures, arheoloģijas, socioloģijas, antropoloģijas un mākslas perspektīvas.

Katalogs

Atkritumi ir mainīgi un pārsteidzoši. Kāpēc mēs izmetam lietas? Atkritumi sniedz vērtīgas vēstures liecības, jo atspoguļo sabiedrību un mūs pašus.

Vjetnamas Baptiste Monsaingeon, 2017. gads, Baptiste Monsaingeon/Photo 2022, Regular Studio, © ES, Eiropas Parlaments

Arheologi šo šķietami parasto pudeli atrada Spānijā netālu no Valle de los Caídos jeb Kritušo ielejas, vietā, kur kādreiz atradās darba nometnes. Pudelē bija “Glefina” — sīrups, ko izmantoja, lai vērstu par labu nepilnvērtīga uztura radītās sekas. Tiek uzskatīts, ka tā ir piederējusi kādam no strādniekiem, kas bija norīkoti spaidu darbos, lai uzbūvētu memoriālo kompleksu par godu diktatoram Francisko Franko. Šī pudele ir pierādījums tam, cik smagos apstākļos nācās dzīvot strādniekiem un viņu ģimenēm. Stāsts par tālaika notikumiem plašākai sabiedrībai iepriekš nebija zināms.

Rekonstruēta pudele Glefina Madrid, Spānija, aptuveni 1950–1960 Patrimonio Nacional, Spānija

Gadsimtā atkritumu šķirošana, meklējot vērtīgus materiālus, bija ierasts veids, kā pelnīt iztiku. Par atkritumu vācējiem varēja kļūt pat bērni. Viņi vāca tekstilizstrādājumus un citus materiālus pārdošanai. Tas bija riskants darbs, jo atkritumu vācēji saskārās ar netīriem priekšmetiem un tas nopietni apdraudēja viņu veselību. 

Mazais lupatu novācējs nosliecas pret polāru 21 Quai de Bourbon priekšā. Charles Nègre (1820–1880), fotogrāfs Fotoattēls (reproducēšana) Parīze, Francija, pirms 1851. gada Musée d’Orsay, Parīze, Francija

Gadsimtu raksturoja milzīgas pārmaiņas ražošanas kultūrā. Tomēr katra priekšmeta atkārtota izmantošana un pārstrāde bija standarta prakse. Vērtīgs resurss bija pat ekskrementi. Šī sausā tualete tika iecerēta kā alternatīva arvien populārākajam klozetpodam. Pēc tās izmantošanas spainī tika iebērta zeme vai pelni. Šīs tualetes mērķis bija taupīt ūdeni, izvairīties no upju piesārņošanas un papildināt lauksaimniecībai pieejamā mēslojuma krājumus.

Moules zemes tuvs, Apvienotā Karaliste, ap 1875 Eiropas vēstures nams, Brisele, Beļģija, 2022. gada fotogrāfija: Regular Studio, © ES, Eiropas Parlaments

Gadsimta beigās jaunu ražošanas procesu, aizvien lielāka atkritumu daudzuma un higiēnas veicināšanas kustības ietekmē radās uzskats, ka izmestas lietas ir kaut kas netīrs un tādēļ būtu jāiznīcina.

Fotogrāfija (reproducēšana) Hannovere, Vācija, 1906 © Vācijas Vides aģentūra: Kolekcija “Erhard”. Dessau-Roßlau: Specializētā vides informācijas bibliotēka

Atkritumi var būt bīstami.

Gadsimtu mijā attieksme pret atkritumiem mainījās. Izmestas lietas sāka uzskatīt par kaut ko netīru un kaitīgu, nevis noderīgu resursu. Gadsimtā sadzīves atkritumu apsaimniekošana kļuva par neatliekami risināmu jautājumu.

Eiropas pilsētas reaģēja ar saviem standartizētiem intervāliem, piemēram, Bāzeli Šveicē. Tā nosaukums ir izgudrotājs Jakob Ochsner (1858–1926). Standarta Šveices bin Bāzele, Šveice, ap 1935–1940 © Historisches Museum Basel, Andreas Niemz

Kad grūtos laikos spiež vajadzība

Grūtajos kara gados tomēr atkal atgriezās agrākie paradumi atkārtoti izmantot un pārstrādāt priekšmetus. Tā tapa daži itin neparasti jaunizgudrojumi. Otrā pasaules kara laikā šo ķiveri bija pazaudējis kāds vācu karavīrs. Vietējie Itālijas iedzīvotāji to atrada, piemetināja tai rokturi un pārveidoja ķiveri par gultas sildītāju, kas šajā smagajā periodā sniedza kaut nelielu ērtību.

Vācijas aizsargķivere pārveidota par gultas sildītāju Ozzano Taro, Itālija, pēc 1945. gada Museo Ettore Guatelli. Ozzano Taro, Itālija Photo © Fondazione Museo Ettore Guatelli

Masveida ražošanas rezultātā preču cenas samazinājās, preču pieejamība uzlabojās un beigu beigās tās daudz ātrāk zaudēja vērtību un tika izmestas. Atkritumi kļuva par pasaules mēroga problēmu.

Iepirkumu maisiņš ar drukātu “Es es esmu”, kurā satiris mūsdienīgs patērētājuisms Barbara Kruger (dz. 1945), mākslinieks Kölnischer Kunstverein, izdevējs Ķelne, Vācija, 1990, Eiropas vēstures nams, Brisele, Beļģija, 2022. gada fotogrāfija: Regular Studio, © ES, Eiropas Parlaments

Vai kādreiz jums nav ienākusi prātā doma, kāpēc lietas vairs nekalpo tik ilgi kā kādreiz? Daži priekšmeti var iziet no ierindas agrāk, nekā gaidīts, jo tā to ir paredzējis ražotājs. Par to, vai tiešām nolietojums tiek šādi plānots, diskusijas notiek jau labu brīdi.

“ Vai ir taisnīgi plānot nolietojumu?” Raksts no žurnāla Rotarian Magazine Brooks Stevens (1991–1995) un Walter Dorwin Teague (1883–1960), rūpnieciskie dizaineri ASV, 1960. gada Eiropas vēstures nams, Brisele, Beļģija, 2022. gada fotogrāfija: Regular Studio, © ES, Eiropas Parlaments

Plastmasas piesārņojums ir kļuvis par vienu no smagākajām vides problēmām, ar ko šodien saskaramies. Šo darbu veido cits pie cita sakarināti pie Jorkšīras dabas rezervāta krastiem savāktie plastmasas priekšmeti. Šie jūrā atrastie atkritumi, starp kuriem var atrast gan rotaļlietas, gan medicīnas atkritumus, gan kokteiļsalmiņus, ir loģisks iznākums mūsu paradumam ar vieglu roku izmest visu, kas vairs nav vajadzīgs.

KATRU REIZI... Snowflake: Diferent Mandy Barker (dz. 1964. gads) Spurn Head, Apvienotā Karaliste, 2011

Fotogrāfija © Mendija Bārkere

Atkritumiem, kas radušies Eiropā, kaut kur jāpaliek. Parasti tie tiek nosūtīti uz pasaules dienvidu puslodes valstīm. Mākslinieks Mofats Takadiva no atkritumos izmestu datora tastatūru taustiņiem un PET pudeļu korķiem izveidojis Zimbabves karogu. Šajā darbā tiek kritizēts veids, kā kapitālistiskās valstis atbrīvojas no atkritumiem.

Tēmturis Šis karogs Moffat Takadiwa (dz. 1983), mākslinieks Harare, Zimbabve, 2020

Fotogrāfija © R. Fanuele

Kā mēs katrs atsevišķi un visi kopā varam pretoties nemitīgajai atkritumu straumei?

Viena gada atkritumi burkā Marc Sautelet, kurš ir bezatkritumu dzīvesveids un kurš laikposmā no 2018. līdz 2022. gadam strādāja Beļģijas “nulles atkritumi” Briselē, Beļģijā, 2016. gada Eiropas vēstures namā, Briselē, Beļģijā

2022. gada fotoattēls, Regular Studio, © ES, Eiropas Parlaments

Agrāk daudzas lietas tika nodotas no paaudzes paaudzē. Spēt tās salabot bija ļoti svarīgi. Lietas tika izmantotas līdz brīdim, kad caurumus vairs nevarēja aizlāpīt, plaisas — aizziest un iekārtu saplīsušās detaļas — nomainīt.

Faiences plāksne, kas pārklāta ar metālu — Austrijas impērija (šodien Slovākijā), 19. gadsimta sākums © Christa Knott, Volkskundemuseum Wien, Vīne, Austrija

Atkritumu apsaimniekošana nenozīmē tikai nevajadzīgo lietu izmešanu. Lai apturētu atkritumu pastāvīgo uzkrāšanos, risinājums varētu būt lietu atkārtota izmantošana. Ja vecas veļas mašīnas cilindru var pārtaisīt par grilu, tad kalpot vēl vienu mūžu var arī citas lietas. Mums tikai jāliek lietā radošums.

Restes, kas izgatavotas no veļas mazgājamās mašīnas druma Stanisław Chełstowski, ražotājs Janów Podlaski, Lubelskie province, Polija, 21. gadsimts “Nacionālais etnogrāfiskais muzejs Varšavā”

Atkritumi ir liecinieks mūsu ietekmei uz planētu

Pat tad, kad atkritumus apglabā, tie ietekmē vidi. Dažkārt šī ietekme ir neliela, dažkārt — milzīga. Šī radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vieta Spānijā parāda, cik liela uzmanība sabiedrībai ir jāpievērš atkritumiem, ja tā vēlas tos pienācīgi apsaimniekot.

EL Cabril zema radioaktivitātes līmeņa atkritumu apglabāšanas vieta Cécile Massart (b. 1949), fotogrāfs

Atkritumu tematiku kopā ar mums izcilāja 52 personas un sešas organizācijas Briselē.

Priekšmetu, cilvēku, vietu mozaīka. Attēli, kuros dokumentēts 2021. gadā notikušais izpētes posms.

Iepazīstieties ar dažiem cilvēkiem, kuri rūpējas par tīrību mūsu pilsētā. Viņi ir publiskās tīrības speciālisti, kas dalījās ar mums savās zināšanās un atmiņās par atkritumu tematiku.

Atslēga publiskai atkritumu novietnei, kas ir viens no izstādes dalībnieku objektiem.

Šie cilvēki, kas labo lietas vai atrod jaunu pielietojumu priekšmetiem, kuri citādi tiktu izmesti, var jums daudz ko iemācīt. Viņi ir brīvprātīgie vai profesionāļi, kas, daloties pieredzē, palīdz mums apskatīt priekšmetus un materiālus no cita skatupunkta vai pat dod viņiem otru dzīvi.

Briseles remonta kafejnīcu brīvprātīgās darbinieces un izstādes dalībnieces Silvijas Kolasēnas portrets.
Fotogrāfija © Tatiana Tumashik

Iedvesmojieties no cilvēkiem, kuri samazina radīto atkritumu daudzumu, dažkārt panākot, ka netiek izmests nekas. Viņi ir pavisam parasti cilvēki, kas nolēmuši sniegt personisku un individuālu ieguldījumu, lai visā pasaulē samazinātu atkritumu daudzumu.

Vesela viena gada atkritumi burkā — eksponāts, ko izstādes vajadzībām atvēlēja kāds no dalībniekiem.

Varēsiet uzzināt, kas viņi ir, iepazīties ar viņu stāstīto un uzzināt vairāk par priekšmetiem, kurus viņi palīdzējuši mums atrast: 

— pagaidu izstādē, kur tiek izstādīti priekšmeti, kopā ar citātiem, audio un video liecībām.

— rakstā, kurā attēlota viņu portreta mozaīka.

— objektu “biogrāfijās”, kas publicēti vietnē www.throwaway-project.eu, un publikācijā.

Turklāt dažus no viņiem varēsiet arī satikt Eiropas vēstures namā rīkotajos pasākumos.

Joprojām atrodas vienā no video intervijām, kas 2022. gadā tika ierakstītas ar ekspertiem, šajā gadījumā Sophie Melckmans, Briselē.

Fotogrāfijas un teksti, kuros aplūkoti vairāk nekā 60 digitalizēti objekti, veido vēstījumu, kas mudina apmeklētāju pavērties apkārt un apdomāt redzēto. Vai priekšmeti ir vienreizlietojami un nevērtīgi vai maināmi un atkalizmantojami? Vai tie uzskatāmi par atkritumiem vai resursiem? Radošums, ikdienas dzīve un vide ir tikai daži no tematiem, kurus apmeklētāji var izvēlēties, ienākot platformā.    

Ko vēsta priekšmeti

Īsos videomateriālos, kas filmēti muzeja apkaimē vai telpās, skatītāji varēs iepazīt vietējo realitāti un kopienas, kas saistītas ar atkritumu jomu. Ar fascinējošiem materiāliem no visas Eiropas plašākai sabiedrībai tiek nodotas vērtīgas zināšanas un vairota izpratne par atkritumu ietekmi uz mūsu apkārtni. Vienlaikus tiek sniegts kaleidoskopisks skatījums par to, kāda nozīme ir mūsu radītajiem atkritumiem.

Audiovizuālie stāsti

Izklāstot dažādas atkritumu definīcijas, ko sniedz reāli cilvēki, kuri ir eksperti atkritumu apsaimniekošanas un apmēru samazināšanas jomā, šī viktorīna liek spēlētājiem padomāt par saviem uzskatiem un rīcību.

Viktorīna

Tiešsaistes platformā tiek ievietoti blogu ieraksti, fotoreportāžas, tiešraidē straumēti pasākumi un raidieraksti par dažādām ar atkritumu problemātiku saistītām darbībām, kas tiek īstenotas projekta norises laikā.  Tā sniedz iespēju sadarboties ar citiem eiropiešiem un paplašināt izpratni par atkritumu jautājumu.

Iniciatīvas

Dažādu Eiropas muzeju un dažādu profilu ekspertu iesaiste kopīgā izstādes satura radīšanā deva iespēju izpētīt atkritumu tematiku no dažādu nozaru perspektīvas. Te uzzināsiet, kas ir mūsu partneri un kur tie atrodas.

Partneri

Izstādes apmeklētājiem piedāvātās interaktīvās iespējas veicina jēgpilnu auditorijas iesaisti. Šim nolūkam kalpo arī tiešsaistes platforma. Daudzveidīgā programma palīdz radīt mērķtiecīgu mijiedarbību ar auditoriju, vienlaikus nodrošinot satura piekļūstamību un ņemot vērā cilvēku vēlmi rast atbildes uz jautājumiem par pasauli, kurā viņi dzīvo.

Ievešana

Programmā ietilpst gida vadītas ekskursijas, darbsemināri skolēniem, kā arī izklaidējoši un akadēmiski pasākumi, kas veltīti atkritumu tematikai. Tā ir izdevība auditorijām Briselē un visā Eiropā izmantot vēlamo mācīšanās formātu, un vienlaikus cilvēkiem ir dota iespēja paust savas šaubas un galu galā ietekmēt sabiedrību, liekot lietā kritisko domāšanu un apzinātu rīcību.

Izmešanas programma

Atkritumi atklājas. Atkritumi var būt neredzami. Atkritumi ir visur! Kas bija tie Eiropas cilvēki, kuri savulaik publiski aicināja savus laikabiedrus mainīt attieksmi un paradumus, lai radītu mazāk atkritumu? Un kuri par to runā šodien? Kādi faktori mudināja cilvēkus sākt paust sabiedrības viedokli par atkritumiem? Darbseminārs rosinās skolēnus atklāt un apspriest to, cik lielā mērā vēstures gaitā, sākot no rūpnieciskās revolūcijas līdz pat mūsdienām, mainījusies eiropiešu attieksme pret atkritumiem.

Seminārs skolēniem

Kas glābs mūs no atkritumu krīzes? Revolucionāri zinātniski risinājumi? Likumu piemērošana? Pret patēriņa kultūru vērstas iedzīvotāju iniciatīvas? Strauja individuālā aktīvisma izplatība? Vai viss iepriekš minētais kopā? Izstādes veidotāji labprāt uzzinātu jūsu domas. Izstādes noslēgumā apmeklētājiem tiks lūgts paust viedokli par četriem aspektiem: Atkalizmantošana, remonts, reciklēšana un samazināšana.

4 aspekti interaktīvā formātā